NOBEIGUMS
Runājot par jēdzieniem „konfederācija vai federācija”, tad jāatceras, ka gan federācija, gan konfederācija balstās uz federālisma principiem, tāpēc bieži ir grūti nošķirt, kur beidzas konfederāla apvienība un kur sākas federāla. Atšķirība tā, ka federācijā federālisma principi darbojas daudz plašāk un dziļāk, tāpēc konfederāciju un federāciju nošķiršanā galvenais uzsvars jāliek uz federālisma principu realizācijas pakāpi. Valstu konfederācija un federāla valsts reprezentē divas kvantitatīvi un kvalitatīvi atšķirīgas federālisma attīstības pakāpes. Robeža uz federatīvu valsti ir pārkāpta tad, ja savienības institūciju kompetences pieaug tādā mērā, ka rodas izlemšanas centru duālisms (Cipeliuss R. Vispārējā mācība par valsti. – Rīga: AGB, 1998. – 303-304. lpp.).
Neviena valsts pasaulē nav „atzinusi” Eiropas Savienību kā valstisku veidojumu, taču Eiropas Savienībai neapšaubāmi piemīt ļoti daudzas valstij raksturīgās pazīmes, arī dalībvalstis vēl nav psiholoģiski gatavas to atzīt, un nebūs gatavas vēl ilgi pēc tam, kad faktiski jau sen būs kļuvušas par Eiropas Savienības federācijas subjektiem.
Veicot darbu autore secina, ka:
1. Konfederācija ir valstu savienība, kas nodibināta atsevišķu valstisku mērķu sasniegšanai, piemēram, valsts aizsardzībai. Esošās dalībvalstis saglabā savu suverenitāti, patstāvību kā arī lēmumu neatkarību.
2. Federācija jeb savādāk kā dēvē- savienota valsts ir vairāku valstu apvienība, kur ne vien pati šī apvienība ir suverēna valsts ar savu satversmi un valdību, bet arī apvienības katra atsevišķā daļa jeb pavalstis nezaudē valsts raksturu.
3. Eiropas Savienība sāk attālināties no konfederācijas statusa. Tās dalībvalstis ir parakstījušas dažādus līgumus un citus normatīvos aktus, kā rezultātā Eiropas Savienība vairs neatbilst konfederācijas īpašībām.
…