Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:468220
 
Evaluation:
Published: 21.11.2005.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 5 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  IEVADS    2
I.  Pirmais paplašināšanās posms    5
I.1.  Lielbritānija    5
I.2.  Īrija    6
I.3.  Dānija    6
II.  Otrais paplašināšanās posms    7
III.  Trešais paplašināšanās posms    8
III.1.  Spānija    8
III.2.  Portugāle    8
IV.  Ceturtais paplašināšanās posms    9
V.  Piektais paplašināšanās posms    10
VI.  Ar ES paplašināšanos saistītās problēmas    13
VI.1.  Institucionālās problēmas    13
VI.2.  Ekonomiskās problēmas    13
VI.3.  Iekšējās drošības problēmas    13
VII.  Pievienošanās kritēriji    13
VII.1.  Kopenhāgenas kritēriji    14
VII.1.1.  Juridiskie kritēriji    14
VII.1.1.a.  Priekšnoteikumi Savienības līgumā    14
VII.1.1.b.  acquis communautaire    14
VII.1.2.  Ekonomiskie kritēriji    15
VII.1.3.  Politiskie kritēriji    16
VIII.  Pievienošanās process    16
IX.  Pirmsiestāšanās stratēģija    17
  SAĪSINĀJUMI    19
  LITERATŪRAS SARAKSTS    20
  PIELIKUMI    21
Extract

Atskatoties pagātnē, Eiropas Savienības attīstībā vērojami vairāki paplašināšanās posmi, taču šobrīd īstenotais raksturojams kā apjomīgākais visā ES pastāvēšanas vēsturē.
1951. gadā Beļģija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande un Vācijas Federatīvā Republika parakstīja līgumu, izveidojot Eiropas Ogļu un tērauda kopienu (EOTK), kas kontrolēja ogļu un tērauda ražošanu ar dalībvalstis juridiski saistošiem līgumiem. Šāda sadarbība pamatojās nepieciešamībā kopīgiem spēkiem pārvarēt 2. pasaules kara sekas un nepieļaut šādu karu un nesaskaņu atkārtošanos. Apvienošanās un sadarbības ideju izstrādāja Francijas tā laika ārlietu ministrs R. Šūmans (1950. gadā) uzskatīja, ka kara postu nevar pārvarēt katra valsts atsevišķi un tikai ar nacionāliem līdzekļiem. EOTK ar tās prezidentu Ž. Monē priekšgalā sāka darboties 1952. gadā un tās uzdevumus reglamentēja Parīzes līgums, kurā teikts, ka EOTK galvenais mērķis ir sekmēt ekonomisku izaugsmi, paaugstināt nodarbinātības līmeni, iedzīvotāju labklājību un piecos gados izveidot kopējo tirgu ogļu un tērauda industrijas jomā.
Pēc veiksmīgas sadarbības šīs dalībvalstis izstrādā un 1957. gada 25. martā Romā paraksta vēl divus līgumus par sadarbību ekonomikā, t.i., Līgumu par Eiropas Ekonomisko kopienu (EEK) un Līgumu par Eiropas Atomenerģijas kopienu (EURATOM). 1967. gadā, apvienojot EOTK, EEK un EURATOM izpildinstitūcijas, tika izveidota Eiropas Kopiena (EK).
Visu trīs kopienu līgumi saturēja normas par jaunu dalībvalstu pievienošanos (EOTK Līguma 98. pants, EURATOM 205. pants, EEK 237. pants).
Ar Māstrihtas līgumu (sk. 2.piel.) tika grozīta pievienošanās procedūra. Kopš tā laika darbojas tikai viens priekšraksts- ES 49.pants.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register