Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:252176
 
Author:
Evaluation:
Published: 27.03.2013.
Language: Latvian
Level: Elementary school
Literature: 5 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Kas ir vide un kas rada tas piesārņojumu?    1
  Gaisa piesārņojums    2
  Ūdens piesārņojums    2
  Augsnes piesārņojums    2
  Trokšņa piesārņojums    2
  Ozona slānis    2
  Globāla sasilšana    2
  Gaisa kvalitātes saglabāšana    3
  Ūdens dabā    5
  Ūdens attīrīšana    6
  Ūdens aizsardzība    6
  Atkritumu savākšana    8
  Tūristi un apkārtējā vide    8
  Apkārtējās vides aizsardzība    10
  Attīrīšana    10
  Jūras un zemes piesārņošana    10
  Skābais lietus    11
  Cilvēka ietekme uz dabu    11
  Vides ietekme uz cilvēku    13
  Baltijas jūras aizsardzība    15
  Noslēgums    15
  Bibliogrāfija    16
Extract

Baltijas jūras vides aizsardzība:
Baltijas jūras ūdens kvalitāti ietekmē piesārņojums, kas rodas apdzīvotajās vietās, rūpniecības un lauksaimniecības objektos gan jūras krastā, gan visā sateces baseinā. Gadu gaitā upes ienesušas jūrā lielu daudzumu ķīmisku vielu un organisko piesārņojumu.
Baltijas jūras krastos ir vairākas ostas, kurās veic naftas produktu pārkraušanu un transportēšanu. Šo darbu veicot, notiek arī kļūmes un avārijas, kā rezultātā jūrā ieplūst naftas produkti. Tas rada dzīvības briesmas jūrā mītošajiem organismiem. Pēdējos gados avārijas netālu no Latvijas robežas notikušas Būtiņģes naftas terminālā Lietuvā. Jūras straumes naftu no Lietuvas teritoriālajiem ūdeņiem aiznes uz Kurzemes pieraksti, kur tā tie izskalota un piesārņo pludmali.
Baltijas jūra vairāk piesārņota nekā citas Atlantijas okeāna jūras. Piesārņojumu veicina niecīgā ūdens apmaiņa starp Baltijas jūru un Ziemeļjūru, kas norit ļoti lēni- vidēji 45 gadu laikā. Diemžēl liels piesārņojuma daudzums nonāk jūrā no attīstītajam piekrastes valstīm.
Organismu dzīves apstākļus jūrā nosaka ūdenī izšķīdušā skābekļa daudzums. Skābekļa daudzumu uzskata par svarīgāko ūdens „veselības” radītāju. skābekli ražo ūdensaugi, tas nonāk ūdeņos no atmosfēras, kā arī ieplūst Baltijas jūrā ar saldūdeņiem no Ziemeļjūras. Skābekļa daudzuma samazināšanos veicina eitrofikācija. Baltijas jūrā šis process sāka attīstīsies 20.gs. 50.-60.gados, kad piesārņojuma rezultātā pieauga aļģu daudzums, un turpinās joprojām.
Eitrofikācija- ūdens bagātināšanās ar barības vielām, kas veicina ūdenstilpju un ūdensteču aizaugšanu.

Noslēgums:
Mūsu dzīvē ir daudz problēmu, kuras ir saistītas ar dabu, tomēr mums ir jāatceras kā daudzas no šīm problēmām radam mes paši. Un kamēr cilvēks neapzināsies, ka viņš posta apkārtējo vidi ar savam neapdomātajām rīcībām nekas nemainīsies.

Author's comment
Editor's remarks
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −4,98 €
Work pack Nr. 1331037
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register