Globālā sasilšana un transporta ietekme uz vidi

Kaut gan autotransporta radītais piesārņojums netiek uzskaitīts, tas nenoliedzami ietekmē gan augsni autoceļu tuvumā, gan arī pilsētu gaisa kvalitāti, par ko liecina gaisa kvalitātes mērījumi Rīgā, Centrālās dzelzceļa stacijas laukumā un Ķengaragā.
Izplūdes gāzu saturu un daudzumu nosaka izmantotā degviela un nobrauktā ceļa garums. Vismazāk kaitīgo savienojumu rodas no dabas gāzes, ko izmanto tikai 0,02 % automašīnu Latvijā. Ar gaisu nepilnīgi samaisītai degvielai, vai arī tai nepilnīgi sadegot, gaisā nokļūst formaldehīds, ogļūdeņraži, oglekļa oksīds, slāpekļa oksīdi, kvēpi, sēra dioksīds (sadedzinot dīzeļdegvielu). Visvairāk izplūdes gāzu rodas automašīnai darbojoties tukšgaitā un uzsākot kustību, bet vismazāk– braucot ar ātrumu 60–70 km/ h. Izplūdes gāzu pieļaujamie normatīvi tiek noteikti pēc transportlīdzekļa dzinēja veida un izlaides gada. Automašīnām ar karburatordzinējiem atgāzu sastāvu būtiski ietekmē izplūdes gāzu neitralizatori, kas ir uzstādīti jaunāko modeļu automašīnām, kā arī elektroniskā iesmidzināšanas sistēma. Jo jaunāks ir automašīnas modelis, jo mazāks ir ogļūdeņražu saturs tās izmešos, bet 81 % Latvijā reģistrēto transporta līdzekļu ir vecāki par 10 gadiem.
2005.gadā 14 % vieglo un 12 % kravas automobīļu neizgāja tehnisko apskati sakarā ar trūkumiem vai bojājumiem izplūdes gāzu sistēmā.


…