Ziemeļiem sasilstot un dienvidiem sakarstot, mērenajā joslā klimats kļūst mitrāks un drēgnāks, samazinās temperatūras atšķirības starp ziemu un vasaru. Arī Latvijā ir vērojama gaisa temperatūras paaugstināšanās un 20. gadsimta otrajā pusē — arī nokrišņu pieaugums. Gada vidējās temperatūras kāpums pēdējos 100 gados bijis no 0,5 °C līdz 1 °C. Gada temperatūru svārstības samazinās, tās kļūst izlīdzinātākas (sevišķi ziemā un pavasarī). Ņemot vērā oglekļa dioksīda noārdīšanās periodu, saturu atmosfērā un pasaules okeānos, atmosfēras un okeānu mijiedarbības likumības, jāatzīst, ka tuvākajās desmitgadēs prognozētais CO2 līmeņa kāpums vēl tūkstošiem gadu radīs tādas klimata problēmas, kā “nepielūdzamu jūras līmeņa celšanos” un līdzīgas parādības tām, kas 20. gs. trīsdesmito gadu sausuma periodā postīja ASV un Kanādas prērijas .Ja šodien CO2 daudzums atmosfērā ir 385 miljonās daļas, tad pēc klimatologu vairākuma uzskatiem, gadsimta vidū tas nebūs mazāks par 450 m. d., bet ļoti iespējams, ja fosilā kurināmā izmantošana saglabājas pašreizējā apjomā, sasniegs pat 600 m. d. Pēdējo 120—140 gadu laikā vidējā gaisa temperatūra pasaulē esot paaugstinājusies par nepilnu grādu — šāds secinājums ir izdarīts, apkopojot meteoroloģisko novērojumu staciju sniegtos datus no visas pasaules. Tomēr šis fakts nav viennozīmīgs. Lielākā daļa meteostaciju izvietotas attīstītajās valstīs, daudzās valstīs meteoroloģisko novērojumu tīkls darbojas tikai dažus gadu desmitus, nabadzīgākajās valstīs līdz pat šim brīdim nav izveidots pietiekami plašs novērojumu tīkls, un klimatologu rīcībā nav arī pietiekamu datu par ūdens un gaisa temperatūru jūrās un okeānos, tādēļ pagaidām nav iespējams secināt, vai vidējā gaisa temperatūra visā pasaulē patiešām paaugstinās.…
