Tiesības uz cita lietu ir lietu tiesību sastāvdaļa. Kā tādas šīs tiesības ir integrētas Latvijas tiesību sistēmā. Veicot grozījumus tikai pašā lietu tiesību daļā, nav iespējams adresēt visas tās problēmas, ko var radīt pašreiz spēkā esošā Latvijas Republikas Civillikuma (turpmāk: CL) redakcija. Tiesību uz cita lietu liettiesiskais raksturs izpaužas cita starpā arī tādējādi, ka šīs tiesiskās attiecības vairumā gadījumu konstituē ieraksts zemes grāmatā. Šī ieraksta veikšanu un saistošā spēka piešķiršanu šādam ierakstam nodrošina vairākas tiesību normas, kas atrodas citās CL daļās, it sevišķi, Saistību tiesību daļā. Līdzīgā veidā tiesību uz cita lietu problēma ir saistīta arī ar Ģimenes tiesību regulējumu CL, jo pašreizējā sistēma, kas paredz, ka zemes grāmatu ieraksts neatspoguļo abu laulāto tiesības, attiecas arī uz laulāto kopīpašumā esošo lietu apgrūtinājumiem, tostarp, tiesībām uz cita lietu. Saskaņā ar CL 93.p. Laulātais savu mantu vai savu daļu laulāto kopīgajā mantā var nodot pārvaldībā otram laulātajam, kam šī manta ar visiem līdzekļiem jāsargā un jāglabā. Ja laulāto kopīgais nekustamais īpašums ierakstīts zemesgrāmatā uz viena laulātā vārda, pieņemams, ka otrs laulātais savu daļu šajā īpašumā nodevis viņa pārvaldībā. No tā izriet, ka arī tiesības uz cita lietu, tā, piemēram, ķīlas tiesības, kas nodibinātas, atbilstoši zemes grāmatu ierakstam, pār vienas personas mantu, var būt, bet var arī nebūt nodibinātas arī ar otra laulātā piekrišanu, respektīvi, ņemot vērā, ka tādos gadījumos, ja otrs laulātais savu piekrišanu ieķīlājumam nav devis, tad viņš, atbilstoši CL 93.panta pašreizējai redakcijai saglabā sev tiesības apstrīdēt pieņēmumu, ka otra laulātā darbība, ieķīlājot uz viņa vārda ierakstīto, bet patiesībā laulāto kopīpašumā esošo īpašumu, ir veikta, ieķīlātajam īpašumam atrodoties ieķīlājumu izdarījušā pārvaldībā. Tādā gadījumā ķīlas ņēmēja tiesības var izrādīties apdraudētas, neraugoties pat uz to, ka šīs tiesības nostiprinātas zemes grāmatā. Šo partikulāro problēmu, protams, ir iespējams adresēt, paredzot ķīlas ņēmēja garantijas CL noteikumos par hipotēku, respektīvi, iestrādājot normu, ka hipotēka paliek spēkā pat, ja ieķīlātājs rīkojies pretēji tā laulātā gribai, kura daļa kopīgajā mantā uzticēta pārvaldīšanai un šādi ieķīlāta. Taču nepieciešamība pēc šādas normas ir tikai tādā gadījumā, ja negrozīta saglabātos CL 93.panta redakcija.
