5. KOPSAVILKUMS
1. Personas sociālās tiesības, tostarp tiesības uz sociālo palīdzību, garantē Latvijas Republikas Satversme, ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, ANO Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, Eiropas Sociālā harta, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums, Ministru kabineta noteikumi un pašvaldību saistošie noteikumi.
2. Sociālās palīdzības piešķiršanas kārtība atrodama jau 20. gs. sākumā izdotajos tiesību aktos, piemēram, Latvijas Padomju valdības Dekrētā „Par sociālo apgādību” un Sociālās apgādības komisariāta rīkojumā „Par labdarības, palīdzības un slimokasu slēgšanu”.
3. Trūcīgas ģimenes statusa piešķiršanas kārtību regulē Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums, Ministru kabineta Noteikumi Nr. 299 (30.03.2010.) „Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” un pašvaldību saistošie noteikumi.
4. Vēsturiski attīstījusies prakse, novērtējot ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atbilstību trūcīgas ģimenes statusam, vērtēt personas īpašumā esošos kustamos un nekustamos īpašumus. Lai palīdzība tiktu piešķirta objektīvi trūcīgākajām ģimenēm un personām, normatīvajos aktos noteikti vairāki gadījumi, kad personai piederošo kustamo vai nekustamo īpašumu neuzskatīt par tādu īpašumu, no kura var gūt papildus ienākumus.
5. Personu atbilstības trūcīgas ģimenes statusam izvērtēšana un attiecīgi sociālās palīdzības piešķiršana deleģēta pašvaldībām. To realizē pašvaldību sociālie dienesti.
6. Lai ģimeni vai atsevišķi dzīvojošu personu varētu atzīt par trūcīgu, tai jāatbilst visiem MK Noteikumos Nr. 299 minētajiem nosacījumiem, tostarp tai nevar piederēt īpašumi, no kuriem var gūt papildus ienākumus. Par šādu īpašumu MK Noteikumu Nr. 299 izpratnē neuzskata (1) dzīvokļa vai mājas iekārtu, apģērbu, sadzīves priekšmetus, bērnu piederumus, kā arī mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu pēc izpildu dokumentiem saskaņā ar Civilprocesa likuma 1. pielikuma 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 8. punktu, (2) nekustamo īpašumu vai tā daļu, kur savu dzīvesvietu deklarējis un dzīvo iesniedzējs un viņa ģimenes locekļi, vai īpašumu vai tā daļu, kas pieder iesniedzējam vai kādam no ģimenes locekļiem, kur dzīvo ģimenes locekļu pirmās pakāpes radinieki, kuriem nepieder cits nekustamais īpašums, (3) zemi, mežu, ēkas atbilstoši pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajiem kritērijiem, (4) vienu garāžu, vienu automobili vai motociklu, kas ir ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas īpašumā, kā arī vienu velosipēdu, mopēdu vai motorolleri katram ģimenes loceklim.
7. Kapitālsabiedrība ir uzskatāma par personas īpašumu neatkarīgi no tā, vai tajā tiek veikta komercdarbība.
8. Transportlīdzeklis uzskatāms par personas īpašumā esošu neatkarīgi no tā, vai transportlīdzeklim ir veikta tehniskā apskate.
…
