IEVADS
Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas lielākā daļa nacionalizēto namu tika atgriezti likumīgajiem īpašniekiem un viņu mantiniekiem. Namu atdošanas process bija ilgstošs un sarežģījumu pilns, taču jāatzīst, ka neatkarīgās Latvijas vara veica visus nepieciešamos pasākumus okupācijas seku likvidēšanā un taisnīguma atjaunošanā, un okupācijas laikā atņemtās mājas visumā tika atdotas.
Tomēr jāatgādina, ka nami lielākoties tika atdoti nožēlojamā stāvoklī, jo iepriekšējos 50 gados tie pārsvarā bija tikai lietoti un nopietni kapitālieguldījumi tajos netika veikti – labākajā gadījumā bija tikai pielāpīti jumti. Faktiski lielākajai daļai īpašumu bija nepieciešams kapitālais remonts, bet šādiem nopietniem remontiem uzkrāto rezerves līdzekļu denacionalizēto māju īpašniekiem nebija un vairumā gadījumu nav arī tagad. Turklāt īpašumi tika atdoti ar īrniekiem, kuru maksātnespēja bija nesamērīgi zema, salīdzinot ar nepieciešamajiem līdzekļiem, kādi bija jāiegulda, lai šos namus savestu kārtībā.
Būtiski grozījumi, kas skar denacionalizēto namu īpašniekus un īrniekus šajās mājās, izdarīti ar Saeimas 2001.gada 5.jūlija likumu un 2004.gada 20.decembra likumu, kas stājās spēkā 2005.gada 1.janvārī.
Pēc būtības šie grozījumi ienesuši „revolucionāras” pārmaiņas gandrīz visā īres attiecību jomā, jo radikāli skāruši praktiski visus svarīgākos Īres likuma pantus.
…