Eiropas Savienības (turpmāk ES) idejas pamatā ir nodrošināt iespēju tās uzņēmējiem un iedzīvotājiem brīvi ceļot, strādāt, pirkt un pārdot, sniegt un saņemt pakalpojumus visā ES teritorijā tā, it kā tā būtu viena „milzīga valsts” ar vienotiem likumiem – ES tiesību normām.
Eiropas savienība ir attistījusi oriģināеlus un jaunus instrumentus,lai likvidētu barjeras brīvai preču kustībai. Starp tiem nozīmīgu vietu ieņem Jaunā pieeja produktu regulēšanai un Globālā pieeja atbilstības novērtēšanai. Kopīgs pavediens šīm vienai otru papildinošajām pieejеm ir tas, ka valsts nosaka prasības produktiem,taču neiejaucas šo prasību izpildes mehāеnismā, tadejādi atstājot ražotājam lielākas izvēles iespējas, kādā veidā
prasības izpildīt. Tomēr jānorāda, ka pastāv atsevišķas produktu grupas, kur valsts tieši nosaka konkrētu prasību izpildes mehānismu.
Kopš 1987.gada ir pakāpeniski stajušās spēkā vairāk kā 20 direktīvas, kas pieņemtas uz Jaunās pieejas un Globālās pieejas pamata.
Šodien visas šīs direktīvas ir ieviestas nacionālajā likumdošanā, tadejādi nodrošinot, ka Latvijā darbojas Eiropas Vienotā tirgus prasībām ekvivalentas prasības.
2.1.Jaunās un Globālās pieejas pamatprincipi
Brīva preču kustība ir Vienotā tirgus stūrakmens. Lai šo mērķi sasniegtu, eksistē tādi mehānismi, kas balstīti uz jaunu tirdzniecības barjeru likvidēšanu, savstarpēju atzīšanu un tehnisko harmonizāciju.
1985.gada Padomes rezolūcija par Jauno pieeju tehniskajai harmonizācijai un standartizācijai ieviesa jaunu regulēšanas tehniku, kas noteica sekojošus principus:
likumdošanas harmonizācija ir ierobežota līdz būtiskajām prasībām, kurām jāatbilst produktiem, kas tiek ievietoti Kopienas tirgū ar mērķi nodrošināt brīvu preču kustību Kopienā;
tehniskās specifikācijas produktiem, kas atbilst direktīvās noteiktajām būtiskajām prasībām, ir noteiktas harmonizētajos standartos;
harmonizēto vai citu standartu pielietošana paliek brīvprātīga un ražotājs vienmēr var izmantot citas tehniskās specifikācijas, lai nodrošinātu noteikto prasību ievērošanu;
produktiem, kas ir ražoti atbilstoši harmonizētajiem standartiem, tirgū ir lielāka konkurētspēja, jo pieņemams, ka tie atbilst attiecīgajām būtiskajām prasībām.
Jaunās pieejas prasība ir, lai standarti garantētu aizsardzības līmeni attiecībā uz būtiskajām prasībām, ko nosaka direktīvas, un lai nacionālās iestādes veiktu savus pienākumus, lai aizsargātu drošību vai citas intereses, ko aptver direktīva. Turklāt, drošības klauzulas procedūra ir nepieciešama, lai dotu iespēju apstrīdēt produkta atbilstību, kļūdas vai trūkumus harmonizētajos standartos.
Tā kā Jaunā pieeja prasa, lai būtiskās prasības tiktu harmonizētas un direktīvas tās padarītu obligātas, šī pieeja ir piemērojama tikai tad, ja ir iespējams atšķirt būtiskās prasības un tehniskās specifikācijas. Turklāt, plašam produktu lokam jābūt pietiekami homogēnam vai arī jābūt nosakāmām horizontālām briesmām, lai ļautu noteikt kopējas būtiskās prasības. Produktu lokam vai saistītajām briesmām jābūt derīgām standartizācijai.…
