Jautājuma par likumu spēkā stāšanos iztulkošanas teorētiskie un praktiskie aspekti

Jau gandrīz deviņus gadus (kopš 1994. gada jūlija) it kā nemanāma, taču visai būtiska tiesiskā regulējuma neatbilstība (pretruna) sastopama Latvijas Republikas tiesību normās, kas nosaka likumu spēkā stāšanos (gadījumos, kad likumā nav speciāli noteikts spēkā stāšanās datums).
Pēc Latvijas Republikas Satversmes1 (turpmāk tekstā – Satversme) atjaunošanas 1993. gada 6. jūlijā Latvijā mainījās likumdošanas, likumu izsludināšanas un likumu spēkā stāšanās termiņa noteikšanas kārtība. Neilgi pēc tam par spēku zaudējušu tika atzīts 1990. gada 21. decembra likums „Par Latvijas Republikas likumu, Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmumu un dekrētu publicēšanas un spēkā stāšanās kārtību”2, kura vietā tika pieņemts likums „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” (turpmāk tekstā – Likums par normatīvo aktu spēkā stāšanos)3, kurš stājās spēkā 1994. gada 2. jūlijā.
Ņemot vērā to, ka Satversmē nebija tieši atrunāts kad, kam un kādā veidā ar pieņemto likumu jāiepazīstina sabiedrība, šo jautājumu bija ieplānots atrisināt ar Likumu par normatīvo aktu spēkā stāšanos. Diemžēl šajā likumā darba gaitā tika konstatētas vairākas juridiskas neprecizitātes (īpaši attiecībā uz likumu izsludināšanu), pat pretrunas ar Satversmi…