Tiesību zinātne gadsimtu garumā ir izstrādājusi dažādus noteikumus ne tikai, lai tiesību normas precīzi iztulkotu, bet arī lai rastu izeju kolīziju gadījumā. Lai šie noteikumi iegūtu tiesiski saistošu raksturu, tie nostiprināti ārējos normatīvajos aktos. Minētie noteikumi ir tiesību normas un tās sauc par kolīziju normām.
Kolīziju norma mērķis ir palīdzēt atrisināt tiesību normu kolīziju, tādēļ tās norāda, kādas tiesību normas ir jāpiemēro tiesību normu kolīzijas gadījumā.
Kolīziju normas bieži mēdz apzīmēt kā starptautisko privāto tiesību priekšrakstus. Tas tomēr nenozīmē, ka kolīziju normas, kas izteiktas iekšzemes likumā, būtu internacionālas tiesības formālā ziņā, jo internacionālas tiesības var radīt vienīgi starptautiski līgumi un konvencijas. Dzīves prakse rāda, ka kolīziju atrisinājumus vienā vai otrā virzienā vairākuma gadījumos dod nevis starptautiskie līgumi valstu starpā, bet iekšzemes likumdošanas. Civillikumu konfliktus to piemērošanā ārzemniekiem katra valsts izšķir patstāvīgi savā iekšzemes likumā. Tomēr - un to uzsver arī literatūra - kolīziju normu gala mērķis ir internacionālās tiesības formālā ziņā, kāds mērķis sasniedzams, vienīgi valstīm vienojoties. To uzsver arī Civillikums, nosakot savā 25. pantā, ka ievada noteikumus (par kolīziju normām) piemēros, par cik starptautiskos līgumos un konvencijās, kuros piedalās Latvija, nebūs noteikts citādi. Parasti kolīziju normas liek civillikumu ievados, un tādā kārtā arī mūsu Civillikuma ievads dabūjis kolīziju normas.