Ķīlas tiesību rašanās priekšnoteikumi ir akts, kas nodibina ķīlas tiesības un prasījums, kas nodrošināts ar ķīlu. Ķ īlas tiesību nodibina ar līgumu1 vai testamentu2 vai tiesas ceļā (CL 1304.p.). Tiesas ceļā no parādnieka, pamatojoties uz tiesas spriedumu, piespriež noteiktu naudas summu vai kādu citu naudā novērtējamu izpildījumu.
Ieķīlāt lietu drīkst persona, kurai ir tiesības rīkoties ar lietu, tas parasti ir lietas īpašnieks. Kas var brīvi rīkoties ar savu lietu, tas arī var to ieķīlāt par svešu saistību (CL 1306.p.). Ieķīlāšanu var veikt arī ar pilnvarnieka palīdzību. Ķīlas līgums, ko noslēgusi persona, kurai nav tiesību rīkoties ar ķīlas priekšmetu, nav spēkā un kreditors nevar realizēt savas ķīlas tiesības uz šādu priekšmetu.
1. Ķīlas tiesība
Tā ir tāda tiesība uz svešu lietu (CL 841.p.), uz kuru pamatojoties šī lieta nodrošina kreditoram viņa prasījumu tādā kārtā, ka viņš var no tās dabūt šā prasījuma samaksu (CL 1278. p.), t.i., no ieķīlātās lietas pārdošanā saņemtās naudas. Ķīlas tiesība būtiski atšķiras no citām lietu tiesībām uz svešu lietu (izpirkuma tiesība, servitūts). Pastāv trīs atšķirības:
ķīlas tiesība ir blakus tiesība prasījumam;
ķīlas tiesība dod iespēju atņemt īpašuma tiesību pret īpašnieka gribu;…