Konflikti organizācijā

5 SECINĀJUMI
1. Psiholoģijā konflikts ir pretēju interešu, viedokļu, pozīciju un mērķu sadursme. Konflikti tiek iedalīti iekšējos un ārējos, un tiem ir izstrādātas arī apakšgrupas.
2. Iekšējiem jeb intrapersonālajiem konfliktiem ir četras apakšgrupas, kuras izstrādājis Kurts Levins. Iekšējie konflikti ir kā cīņa pašam ar sevi, grūtības lēmuma pieņemšanā.
3. Interpersonālie jeb ārējie konflikti rodas starp divām vai vairākām personām, kā arī tie var veidoties starp grupām. Tiek izdalīti seši starppersonu konfliktu veidi.
4. Konflikti organizācijā bieži vien rodas līdz ar izmaiņām darba attiecībās, piemēram, mainoties vadībai. Organizācijā nozīmīgāki ir ārējie konflikti.
5. Organizācijā būtiski ir konfliktus nevis novērst, bet gan tos pareizi vadīt. Pēc savas ietekmes konflikti tiek iedalīti funkcionālos un disfunkcionālos, kur funkcionālie konflikti ir sadursmes starp grupām, kuras sekmē un uzlabo organizācijas darbību, bet disfunkcionālie konflikti ir jebkura sadursme starp grupām, kas traucē organizācijai sasniegt mērķus.
6. Ir divi kondliktu vadīšanas veidi – konfliktu vadīšana risināšanas ceļā un konfliktu vadīšana stimulēšanas ceļā.
7. Starpgrupu konflikti var atstāt gan pozitīvas, gan negatīvas sekas. Kā pozitīvs seku piemērs varētu būt pieaugoša grupas saliedētība.
8. Ir septiņi faktori, kuri veicina starpgrupu konfliktu veidošanos – grupu savstarpējā atkarība, atšķirības grupu mērķos, ierobežoti resursi, darba stimulēšanas sistēma, darba pienākumu nenoteiktība, statusu neatbilstība, atšķirības uztverē.
…