Konfliktu vadīšana un atspoguļojums praksē

Secinājumi un priekšlikumi
Konflikts ir interešu, pretēju uzskatu vai spēku sadursme, cīņa. Konflikta problēma vienmēr bija tajā vai citā pakāpē aktuāla jebkādai sabiedrībai.
Konflikti iedalās divās lielās grupās: iekšējā – pašā cilvēkā – kā pretēju vēlmju, impulsu sadursme, kura ietekmē cilvēka uzvedību un ceļu uz mērķi: ārējā – starppersonu (starpgrupu), kurā viena puse traucē otrai kādas darbības veikšanā un mērķu sasniegšanā, par cik katrai ir savas intereses.
Starppersonu jeb ārējos konfliktus iedala vairākos tipos:
– jūtīgi afektīvais
– bezkompromisa
-emocionāli neizturētais.
– pieklājīgais aizvainotais.
- agresīvais.
Konflikts var būt progresa virzītājspēks, kas labvēlīgi ietekmē partneru attiecības. Konflikts var traucēt progresu, ja tā dalībniekiem ir iesīkstējuši uzskati, tie pretojas pārmaiņām, uzmanību akcentē uz grūtībām un pārspīlē to nozīmi, nemeklē risinājumus.
Risinot konfliktu vislabāk izmantot kompromisa metodi ,tādējādi nekaitējot nevienam ,bet mēģinot atrast variantu, kas būtu pieņemams ikvienam komandas loceklim vai darbiniekam.
Konfliktus vajag risināt uzreiz, nedrīkst tos apiet vai ignorēt, jo konflikts pats no sevis neatsirsināsies, tas tikai sakāpinās vēl spilgtākas emocijas u neizraisīs spriedzi darbinieku vidū.
Konflikts bieži veidojas stresa apstākļos vai situācijās, tādēļ to nevajadzētu uztvert nopietni, jo tas tikai sakāpinās radušos situāciju un izraisīs konfliktsituāciju.
…