Visur eksistē tirgus, kur ļaudis sanāk kopā, lai pirktu un pārdotu savas preces un pakalpojumus. Brīvā tirgus ekonomikas sistēmā patērētāji un ražotāji maina savas preces un pakalpojumus daudzos konkurējošos tirgos. Ekonomiskā sacensība, konkurence ir tirgus saimniecības neatņemama pazīme, uzņēmēju, firmu, ekonomiskās rīcības un motivācijas elements. Uzņēmējus arvien nomāc problēma, kā cīnīties ar konkurentiem un kā paaugstināt uzņēmuma konkurētspēju. Iespējams, ka katrs varētu izdomāt arvien kaut ko jaunu un nebijušu, bet eksistē arī biežāk lietoti piemēri un paņēmieni, par kuriem tad arī īsumā pastāstīšu.
1.konkurence
Konkurence ir firmas stratēģija un tāda ekonomiski pastāvīgu firmu sacensība kas efektīvi ierobežo atsevišķu uzņēmēju spēju ietekmēt vispārējos preču apgrozības apstākļus (cenu, piedāvājumu) un veicina preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu atbilstoši pieprasījumam.
Mūsdienu konkurences teorijas pamatlicējs Maikls Porters (Hārvardas universitātes profesors) savās grāmatās uzsver, ka konkurētspēju var paaugstināt ar diviem līdzekļiem:
zemākām izmaksām;
specializāciju.
Ar zemākām izmaksām saprot:
darba organizāciju ar zemākām izmaksām;
īsākus darba izpildes termiņus nekā konkurentiem, sākt ar preču izstrādāšanu un beidzot ar pārdošanu galējam patērētājam.
Analizējot konkurences cīņas gaitu, jādomā par šādiem jautājumiem:
1.Kas ietilpst piecu tuvāko konkurentu skaitā?
2.Kāds ir viņu darījumu stāvoklis: stabils, augšupejošs vai lejupslīdošs?
3.Kādā ziņā viņu darbība ir līdzīga jūsējai?
4.Pie kādiem atzinumiem jūs nonācāt vērojot savu konkurentu darbu?
5.Kā jūs cerat viņus pārspēt?
Konkurentu darbības detalizēta analīze var likt izdarīt korekcijas pašreizējā darbībā, lai sekmīgi sacenstos ar saviem konkurentiem. Tipiska kļūda ir mēģinājums iekļūt pārsātinātā tirgū.
Konkurences tipiskākās metodes cenu jomā:
1)piedāvāto preču un pakalpojumu diferencēšana;
2)papildpakalpojumu piedāvājumu metode.
Laba metode ir SVID jeb spēcīgo – vājo pušu un iespēju – draudu analīze, kas jāveic par katru mārketinga mix elementu – tirgu, preci, vietu un sadali.
Veicot SVID analīzi vispirms ir jānosaka savas firmas stiprās un vājās puses attiecībā uz izvēlēto tirgus slāni.
Tirgus slāņa prasības ietver:
krāsu;
garšu;
smaržu;
kvalitāti;
tirdzniecības organizācijas darba laiku;
izskatu;
lietošanas vienkāršību;
cenu;
u.c.
Tātad šīs ir tās lietas, kas var būt svarīgas kādam konkrētam tirgus slānim, tāpēc ir jākontrolē to atbilstība tirgus slāņa prasībām un nepārtraukti jāturpina uzlabot preces un to kvalitāte.
Tālāk nepieciešams uzskaitīt savus konkurentus un noteikt, uz kādiem tirgus slāņiem viņi orientējas.
Konkurentus var palīdzēt noteikt:
1)tirdzniecības preses apskati;
2)komercinformācija;
3)tālruņa nozaru katalogi (dzeltenās lapas);
4)prese.
3. konkurences vide un konkurētspēja
Tirgus ekonomikā katra firma darbojas konkurences apstākļos. Kā atzīmē tirgzinību speciālisti, pētot patērētājus, nedrīkst aizmirst par konkurentiem. Ir svarīgi rūpīgi izpētīt konkurences vidi, kurā darbojas attiecīgā firma.…
