Konstitucionālās tiesības. 2.daļa

6.1. PILSONĪBAS INSTITŪTS, TĀ SATURA ANALĪZE.

Pilsonība - jēdziens, ar kuru apzīmē personas, indivīda pilnu un atbildīgu, laikā un telpā noturīgu tiesisku, arī politisku, saikni ar konkrētu valsti.
Pilsonības institūts reglamentē pilsoņa statusu valstī. Demokrātiskā, tiesiskā valstī pilsoņa un valsts saiknes saturu veido abpusēju tiesību, pienākumu un atbildības kopums.
Pilsonības kā fiziskas personas un valsts tiesiski politiskai saiknei raksturīgākās iezīmes ir: nepieciešamība; noturīgums; nepārtrauktība.
Valsts nevar eksistēt bez stabiliem pastāvīgiem sakariem ar saviem iedzīvotājiem, kuru vairākums ir valstij uzticīgi pilsoņi. Savukārt, valsts garantē saviem pilsoņiem visaugstāko iespējamo tiesību kompleksu, kas tādā apjomā nav pieejams nepilsoņiem.
Pilsonības noturīgums laikā nozīmē to, ka personas pilsonība darbojas pastāvīgi, no personas dzimšanas līdz nāvei, vai arī no pilsonības iegūšanai līdz tās zaudēšanai.
Pilsonības noturīgums telpā nozīmē to, ka persona nepārstāj būt attiecīgās valsts pilsonis arī tad, kad viņa uz laiku vai pavisam atstāj savas valsts teritoriju.

Pilsoņa galvenās tiesības un pienākumi – katrā valstī pastāv noteikta normu sistēma, kura regulē valsts pilsoņu tiesības un pienākumus un viņu attiecības ar valsti. Pilsoņa tiesību un pienākumu kopums norobežo viņu no nepilsoņa.

…