Kriminālprocesa tiesības

Kad Latvija deviņdesmito gadu sākumā atguva neatkarību,bija javeic daudzas reformas,lai varētu pāriet no sociālistiskā padomju uz kontinentālās Eiropas tiesību loku.Loģiska pāreja un maiņa notika arī politiskajā jomā-no totalitārās padomju sistēmas uz demokrātisku politisko un sabiedrisko iekartu.
Otrs būtisks aspekts bija Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā.Tā rezultātā Latvijas tiesību normas bija un vēl aizvien ir jāpiemēro konkrētām Eiropas Savienības prasībām,jo Latvijā kiminālprocesa jomā līdz šim darbojās 1961.g.likums.
Kriminālprocesa likuma ( KPL ) mērķis ir noteikt tādu kriminālprocesa –noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas,kriminālvajāšanas un krimināllietu iztiesāšanas –kārtību,kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē (KPL 1.p.)
Latvijas republikas Satversme nosaka kriminālprocesu un Satversmes 1.p.ir uzsvērts taisnīguma princips.Viens no galvenajiem mērķiem KPL pamatā,ir nodrosināt tiesas objektivitāti.Kā risinājums tika ieviests jauns institūts-izmeklēšanas tiesneši.šī institūta izcelsme nav meklējama Latvijā,bet Eiropas valstīs izmeklēšanas tiesneši ir zināmi jau sen,aizsākumi meklējami Francijā.
Arī pirmskara Latvijā bija tāda amatpersona,kura veica iepriekšējo izmeklēšanu apgabaltiesai piekritīgās krimināllietās noteiktā apriņķī vai pilsētas iecirknī.

…