Šajā darbā plaši aplūkota Latvijas kultūras attīstība galvenokārt no 20. gadsimta 20. gadiem līdz Latvijas valstiskās neatkarības zaudēšanai 1940. gadā, analizējot literatūras, teātra, mūzikas, tēlotājmākslas, arhitektūras, izglītības, zinātnes, grāmatniecības, preses, radio, kino, folkloras un sabiedriskās kultūras dzīves attīstību, kā arī nozīmīgākās personības un institūcijas. Darba mērķis ir parādīt, kā neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanās radīja jaunas iespējas nacionālās profesionālās kultūras attīstībai un kā kultūras vidi dažādos veidos ietekmēja parlamentārās demokrātijas periods, pēc 1934. gada izveidotais autoritārais režīms, Eiropas modernisma ietekmes, nacionālās identitātes veidošana un 1940. gada padomju okupācija.