Latvijas mediju dienas kārtība: raksturojumi un teorētiskie skaidrojumi

Dienas kārtība
Dienas kārtības teoriju 1972. gadā skaidrojuši un nodefinējuši arī Maksvels Makombs un Donalds Šovs (McCombs un Donald Shaw), minot, ka dienas kārtība medijos ir veids, kā auditorijai noteikt, nevis ko, bet par ko domāt, veidojot ziņu un informācijas saturu, izvietojumu un izklāstu. Veidot sabiedrisko domu, tīši vai netīši, ietekmējot auditoriju. It īpaši politisko procesu un vēlēšanu periodā. Darba kārtības noteikšanas teorijai vispār ir bijusi liela ietekme ne tikai uz masu komunikāciju, bet arī organizāciju attīstību, jaunumu un difūziju attīstību teorijās. Tādā veidā dienu no dienas, redaktori, ziņu vadītāji koncentrē mūsu uzmanību uz noteiktām ziņām, veidojot savu priekšstatu par to, kas šajā brīdī un momentā ir vissvarīgākie notikumi. Piemēram, presē, svarīgākos dienas notikumus var pazīt pēc raksta izvietojuma (attiecīgi pirmā vai pēdējā lapa), tā garuma un plašuma, pat virsraksta izcēluma un lieluma. …