SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
1) Minimālais UAB kapitāls dalībniekiem ir EUR 2900, no kura 25 procentiem jābūt apmaksātiem pie reģistrēšanās, bet Latvijā SIA minimālais pamatkapitāls ir LVL 2000 vai LVL 1 (viens lats), kuru var neapmaksāt pilnībā pie SIA reģistrēšanas. Darba autore piekrīt viedoklim, kas ir izskanējis masu mēdijos, ka, dibinot viena lata uzņēmumus, tiks radīti ideāli apstākļi negodprātīgiem uzņēmējiem, kas likumīgi varēs izvairīties no nevēlamiem kreditoriem. Jau pēc neilga laika valstij šis lēmums nāks atpakaļ nelabvēlīgs, jo kādam būs jāapmaksā tie zaudējumi, kas radīsies uzņēmēju dēļ, kuri „saražos” šādus SIA, un neveiksmīga biznesa gadījumā pagriezīs muguru visiem kreditoriem un problēmām. Šos uzņēmumus kādam vajadzēs administrēt un kādam vajadzēs apmaksāt to radītos zaudējumus. Iemaksājot uzņēmuma statūtkapitālā LVL 2000, uzņēmējs savā ziņā pierāda, ka nebaidās riskēt un ir gatavs savā jaunizveidotajā uzņēmumā ieguldīt līdzekļus. Autores priekšlikums būtu izslēgt „viena lata SIA” no Komerclikuma. LVL 2000 nav tik liela summa, lai nodibinātu SIA, turklāt arī to var apmaksāt divās daļās.
2) Lietuvas Civillikums regulē uzņēmuma dibināšanu, juridisko statusu, uzņēmuma vadības struktūru un vadības atbildību, likvidāciju un reorganizāciju, bet Latvijā komercdarbībai ir pieņemts speciālais likums Komerclikums. Pēc darba autores domām, katrā valstī vajadzētu speciālo likumu komercdarbībai, jo parasti valstu Civillikumi vai Civilkodeksi ir vispārēji. Komerctiesības ir specifiska joma, kur tomēr vajadzētu speciālu regulējumu.
3) Latvijā atšķirībā no Lietuvas, mazāks skaits dokumentu jāapliecina pie notāra, tādējādi samazinot kopējās izmaksas, kas saistītas ar uzņēmuma dibināšanu, tomēr komercreģistros iesniedzamie dokumenti aptuveni ir vienāda veida un satura. Latvijā sabiedrības dibināšanas izmaksas ir aptuveni Ls 100 – Ls 250, bet Lietuvā tās ir zemākas. Latvijas uzņēmēji var rēķināties, ka kapitālsabiedrību dibināšanas process Lietuvā, laika ziņā būs līdzīgs procesam Latvijā. Tādējādi, uzsākot komercdarbību Lietuvā, primāri varētu būt citi aspekti – nodokļu režīms, konkrētā uzņēmējdarbības veida specifisks regulējums u.c..
…
