Laulības noslēgšanas kārtība

Saderināšanos reglamentē Latvijas Republikas Civillikuma Ģimenes tiesību pirmās nodaļas pirmā apakšnodaļa.
Pirms laulības noslēgšanas, abas personas dod savstarpēju solījumu nākotnē noslēgt laulību ar mērķi pāriet no svešu cilvēku attiecībām uz ģimenes attiecībām, kas izteikts skaidri un nepārprotami jebkurā formā, rakstiski, mutiski vai ar faktiskām darbībām, ko sauc par saderināšanos. No saderināšanās nekādas tiesiskās sekas neizriet, jo tā ir divu pretēju personu vienošanās par stāšanos laulībā, kas nedod tiesības prasīt tiesas ceļā laulības noslēgšanu. Saderināšanās var notikt jebkurā vietā uz pasaules. Ar likumu nav noteiktas vietas, kur un kā var saderināties.
Bērnu precības un jaunu meiteņu saderināšana pirms pubertātes vecuma jāaizliedz, un jāveic efektīvi pasākumi, ieskaitot likumdošanu, lai noteiktu minimālo laulību vecumu, un laulību reģistrācija oficiālā reģistrā jānosaka par obligātu, ko nosaka Deklarācijas par sieviešu diskriminācijas izskaušanu 3. pants.
Saderināšanās kristīgā izpratnē
Piemēram, katoļiem saderināšanās laiks tiek pavadīts šķīstībā, un kristīgā izpratnē jaunieši līdz laulībām nedzīvo kopā, tāpat kā nedzīvo intīmo dzīvi. Šajā laikā jaunieši iepazīst viens otru un gūst pārliecību vai paredzamā laulība ir Dieva aicinājums vai tikai psiholoģiska, emocionāla vai seksuāla pieķeršanās. Ar to vien būs par maz, jo laulība Dieva priekšā ir nopietns lēmums uz visu atlikušo mūžu. Luterāņu nostāja par saderināšanās laiku ir atšķirīga. Luterāņiem mūsdienās vairs nepastāv saderināšanās šī vārda senākajā izpratnē, kad jaunais pāris tika izsludināts kā saderināts, t.i., precēts pāris, bet kāzas svinēja gadu pēc saderināšanās. …