Laulības tiesisko attiecību nodibināšana

Ģimene ir viena no vissenākajām cilvēku kopdzīves formām un sabiedrības vismazākā daļiņa. Mūsdienās ģimene tiek nodibināta ar laulības („pilnīga, ilgstoša, tiesiski atzīta dzīves kopība starp vīrieti un sievieti”) noslēgšanu, bet cilvēces rašanās rītausmā ļaudis nemaz nepazina laulību, un proti, sievietes piederēja visiem vīriešiem, piemēram, senie ģermāņi piedāvāja visiem dalīt gultu ar sievu vai meitu. Tāpat vēsturē ne reizi vien minēts arī paradums apmainīties ar sievām, „iznomāt” sievu uz noteiktu laiku, kas varēja ilgt vairākus mēnešus. Cilvēks no nekārtīgas dzimumdzīves uz monogāmiju pārgāja nevis tiešā ceļā, bet caur dažādām formām, ko mēs šajos laikos uzskatām par noziedzīgām, un proti, poliandriju (< gr. poli daudz, daudz kas + anēr, andros vīrs - daudzvīrība), poliginiju (< gr. Poli daudz, daudz kas + gyne sieva, sieviete – daudzsievība), asinsgrēku. Senatnē, lai noslēgtu laulību, mīlestībai nebija nekādas nozīmes, laulības bija veids, kā laulāto vecāki uzlaboja savu labklājības līmeni. Piemēram, Afganistānā laulības faktiski bija pirkšanas – pārdošanas akts, jo par līgavu tika maksāts kalims. Kalima apmēri bija atkarīgi no līgavas kārtas, skaistuma un vecuma. Arī tuvajos Austrumos laulības tika noformētas kā lietišķa vienošanās, kā tirdzniecisks darījums. Apbrīnas vērts ir fakts, ka līgavainis un līgava līdz kāzām nepazina viens otru, labākajā gadījumā nākamais vīrs bija dzirdējis savas nolemtās vārdu.