Ievads.
Starptautiskas publiskās tiesības (latīn. - jus inter gentes) ir līgumu un paražu tiesību principu un normu kopums, kas reglamentē starptautisko attiecību kārtību un izstrādāts valstu sadarbības rezultātā.
Starptautisko publisko tiesību galvenā atšķirība no citām tiesību disciplīnām ir tā, ka starptautisko tiesību subjekti, tas ir darbojošās personas, atšķirībā no valstu iekšējo tiesību subjektiem ir valstis, tautas un nācijas, kas cīnās par savu nacionālo neatkarību, starptautiskās organizācijas un valstīm līdzīgi veidojumi.
Starptautisko tiesību dokumentu dalībnieces vai līgumslēdzējas puses ir valstis, kuras arī apņemas garantēt šajos aktos noteiktos cilvēka tiesību standartus. Fiziskas personas saskaņā ar šiem dokumentiem iegūst vienīgi tajos noteikto tiesību un rīcības spēju.
Šī darba mērķis ir noskaidrot kas ir līgumi starptautiskajās tiesībās un, lai sasniegtu izvirzīto mērķi, darbā risināmie uzdevumi ir:
1) noskaidrot līguma būtību;
2) pamatojoties uz referatīvu analīzi, izpētīt līgumu noslēgšanas kārtību;
3) detalizētāk izanalizēt vispārīgos jautājumus;
4) apskatīt tuvāk kādu no līgumiem.
Darba mērķa sasniegšanai tiks izmantotas salīdzināšanas, interpretācijas un citas metodes, bet der atcerēsimies, ka līgums nav vienpusējs, tas ir, to neizdod kāda viena valsts institūcija, bet to pieņem savstarpējās vienošanās rezultātā divas vai vairākas puses. ... Līdz ar to līgumiskā forma var veicināt valsts pārvaldes demokratizāciju.
Jāpiemin, ka materiāli šī darba tapšanā tika gūti no vairāku tiesību zinātņu doktoru izdotām grāmatām, Latvijas Republikā pastāvošo tiesību aktu un normatīvo dokumentu krājuma, kā arī no interneta www. lapām, bet referāta nobeigumā izdarīšu secinājumus, kas radušies pētot un analizējot literatūras avotus.
…