Mūsdienās, kad tiek slēgti daudzi darījumi, ar kuriem līgumslēdzēji uzņemas noteiktas saistības, neizbēgams ir apstāklis, ka tiek pielietoti saistību tiesību pastiprināšanas līdzekļi, ar kuriem viena līgumslēdzēja puse cenšas iespaidot otru pusi, lai tā savlaicīgi un pienācīgā kārtā izpildītu uzņemtās saistības. Kā viens no visbiežāk praksē pielietotajiem saistību tiesību pastiprināšanas līdzekļiem ir līgumsods, tādēļ ir svarīgi zināt kā juridiski pareizi noteikt līgumsodu, un kādas ir ar līgumsodu saistīto pušu tiesības un pienākumi. Darba autors vēlas izpētīt vienu no saistību tiesību pastiprināšanas veidiem – līgumsodu.
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, darbā tiks izmantoti dažādu autoru darbi, kā arī Latvijas valsts likumdošana, kas saistīta ar līgumsoda piemērošanu.
Līgumsods ir definēts CL 1716.pantā ar vārda “pametums” palīdzību: “Līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi”. Pametums mūsdienu valodā nozīmē mantisku samazinājumu, kas var būt noteikts gan naudā, gan kādā citā vērtībā (CL 1717.). Kādā formā noteikt mantisko samazinājumu — cietā summā, procentuālā izteiksmē vai kombinēti, to Civillikums nereglamentē un tātad atstāj pušu ieskatam. Pametumam ir civiltiesisks raksturs, tāpēc tas var izpausties tikai mantiskā sfērā.[1.]
Kas attiecas uz līgumsoda saistību ar soda naudu un nokavējuma naudu, tad valda arī uzskats, ka soda nauda un nokavējuma nauda ir tikai līgumsoda paveidi.[2.]
CL 1717.pants kā līgumsoda priekšmetu min naudu vai citas vērtības: “Līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās...”, no tā izriet, ka līgumsoda noteikšanai līdzēji var noteikt dažādas metodes: noteikt līgumsodu cietā summā, procentos no līguma summas, procentos no neizpildītās daļas vērtības, kombinētu procentu vai cietas summas un procentu veidā.
Līgumsoda apmērs arī ir pušu vienošanās priekšmets, arī te ir svarīga gribas brīva izpausme, bet likumdevējs nav uzlicis pusēm pienākumu samērot līgumsodu ar iespējamiem zaudējumiem. Tāpēc teorētiski par pārkāpumu, kas vispār nerada zaudējumus vai rada nelielus, var būt noteikts nesalīdzināmi liels līgumsods.[1.]…
