Mūsdienās, kad dzīvē ir tik daudz iespēju, mums nākas kārtot daudzus darījumus, kuros nākas vienotie par noteikumiem un solījumu izpildi laikā. Vienu vārdu sakot jāslēdz līgumi, kuros ir noteikts, kas draud, ja viena no pusēm nepilda solījumus, tas viss tiek noformēts rakstiski, lai vēlāk neviena no pusēm nespētu noliegt saistības un nevarētu atteikties maksāt.
Mana darba mērķis ir noskaidrot, kas ir līgumsods un kā tas tiek piemērots, kādos gadījumos tas tiek piemērots, kas var būt par līgumsoda priekšmetu un cik liels tas var būt. Kādas funkcijas pilda līgumsods, kad izbeidzas līgumsoda darbības.
Lai sasniegtu izvirzītos mērķus tiks izmantoti dažādu autoru darbi un publikācijas par minēto tēmu, kā arī tiesu prakse, kas saistīta ar līgumsoda piemērošanu.
Līgumsoda jēdziens
Līgumsods ir definēts CL 1716.pantā ar arhaiska vārda “pametums” palīdzību: “Līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi”. Pametums mūsdienu valodā nozīmē mantisku samazinājumu, kas var būt noteikts gan naudā, gan kādā citā vērtībā (CL 1717.). Kādā formā noteikt mantisko samazinājumu — cietā summā, procentuālā izteiksmē vai kombinēti, to Civillikums nereglamentē un tātad atstāj pušu ieskatam 1. Pametumam ir civiltiesisks raksturs, tāpēc tas var izpausties tikai mantiskā sfērā. V. Brīvmanis savā darbā “Līgumsods” raksta, ka pametums nav tas pats, kas nelabvēlīgas sekas vispār – par līgumsodu nevar uzskatīt apsolījumu izdarīt kādu darbību (veikt darbu), ja saistība netiks izpildīta.…
