Termins „līzings” cēlies no angļu valodas vārda „leasing”, kas tiek tulkots latviešu valodā kā izpirkumnoma. Pēc „Ekonomiskas skaidrojošās vārdnīcas” izpirkumnoma ir „īpaša finansēšanas forma – mašīnu, iekārtu, transportlīdzekļu u. tml. preču un ražošanas līdzekļu noma. Parasti izpirkumnomu veic ar bankas starpniecību, kas no piegādātājuzņēmuma nopērk klientam nepieciešamo tehniku un kļūst par tās īpašnieku. Pēc tam banka šo objektu iznomā klientam, par pakalpojumu iekasējot noteiktus procentus. Kad nomnieks ir nomaksājis bankai pilnu cenu un procentus, viņš kļūst par objekta īpašnieku.”[27]
Angļu valodā leasing lieto ne tikai izpirkumnomas (t.i. finanšu līzinga) nozīmē, bet arī vispār nomas, parastās nomas nozīmē (t.i. operatīvā līzinga).[27] Šī otrā nozīme arvien vairāk izplatās arī latviešu valodas praksē, izmantojot aizguvumu „līzings”.
Saskaņā ar anglosakšu tiesībām vārds „līzings” (leasing) nozīmē nomu Civillikuma izpratnē.
Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas Normatīvo aktu izstrādes departamenta juriskonsults Mārtiņš Ozoliņš ieteic angļu valodas vārdu leasing vienkārši latviskot visos gadījumos, arī tad, ja tiek domāts par parasto nomu, lietot vārdu „līzings”.[27]
Pēc vēsturnieku un ekonomistu domām, līzinga darījumi tika slēgti vēl pirms mūsu ēras senajā Šumerā. Vēsturnieki apgalvo, ka jau Aristotelis pieminēja līzinga ideju savā traktātā “Bagātība ir lietošanā, nevis īpašuma izmantošanas tiesībās”, kurš bija uzrakstīts aptuveni 350 g. pirms mūsu ēras.[2;62] Venēcijā jau XI gadsimtā pastāvēja darījumi, kuri bija līdzīgi līzinga operācijām: venēcieši iznomāja kuģu īpašniekiem tolaik ļoti dārgus enkurus. Pēc atgriešanās, tas tika atdots īpašniekiem vai arī izpirktas par mazāku cenu.[2;62] Vairāk, nekā pirms 5000 gadiem šumeru prinči un pils priesteri iznomāja „svētās zemes” zemniekiem par maksu, kas līdzinājās aptuveni septītdaļai riežas. Senajā Persijā tika nomāti kuģi, kā arī aizsprosti un irigācijas kanāli. [16;595]
1284. gadā Anglijā tika pieņemti Velsas statūti – pirmie likumi, kas noteica, kādā kārtībā iespējams īrēt zemi, mājas un kustamo īpašumu.[16;597] Dārga aprīkojuma īrēšana Anglijā kļuva par ierastu parādību, kad tika izveidots dzelzceļš. Daudzas dzelzceļa kompānijas īrēja sliežu ceļus no kompānijām, kas būvēja dzelzceļa līnijas, un vēlāk īrēja arī vilcienu vagonus. Deviņpadsmitā gadsimta beigās īrēt jau varēja iekārtas, piemēram, stelles kokvilnas auduma ražošanai, tālruņu sistēmas, elektrības un gāzes skaitītājus, kā arī transporta līdzekļus.[16;597]
…
