„Lai panāktu pilnīgu sabiedriskās domāšanas vienveidību, bija jārada jauns padomju cilvēks. Miljoniem vienādi domājošu padomju cilvēku veidotu labi funkcionējošu, komunistiskajai oligarhijai paklausīgu masu.
Tādēļ jau 20. gs. 30. gados PSRS tika izveidots vienots ideoloģiskais pamats. Tas balstījās uz ideoloģiskās audzināšanas un represīvās valsts drošības sistēmas., kā arī masu saziņas līdzekļu , izglītības sistēmas un oficiālās kultūras savijumu. Tas bija centralizēti organizēts un katrā līmenī parasti pakļauts komunistiskās partijas ideoloģisko sekretāru ķēdei. Totalitārās varas ideoloģisko mehānismu, kas personību izšķīdina masā..” [2.,9.] Lai pārvaldītu tautu, komunisti izmantoja divus paņēmienus – radīja iespaidu, ka tie rūpējas par darbaļaudīm, un veica represijas.
Mīts par strādnieku varu. Tā kā komunisti balstījās uz Marksa ideju par strādnieku revolūciju, tika apgalvots, ka PSRS vara atrodas strādnieku rokās. Komunistiskie ierēdņi visus lēmumus sāka ar apgalvojumiem, ka tie pieņemti strādājošo interesēs vai pēc strādājošo lūguma. Līdz ar to visi, kas vērsās pret šiem lēmumiem, pēc komunistu domām, bija noskaņoti pret darba tautu. Algots darbs bija jāstrādā visiem, un radās iespaids, ka komunisti rūpējas par visu tautu. Lai padziļinātu šo iespaidu, pie kultūras iestādēm un preses izdevumiem tika veidotas padomes. Komunisti tajā iekļāva arī strādniekus un apgalvoja, ka tādā veidā strādnieki vadot arī kultūras dzīvi.
Daļai strādnieku komunisti radīja īpašus darba apstākļus, uzlaboja viņu sadzīvi, piešķīra dažādus goda nosaukumus un apbalvojumus, kā arī aicināja piedalīties pārvaldes iestādēs. Izredzētajiem strādniekiem izvirzīja tikai vienu prasību – būt uzticīgiem partijas idejām. Dažkārt šādas īpašas tiesības piešķīra pat veseliem uzņēmumiem vai lauku saimniecībām.
Arī partija pirmkārt uzņēma strādniekus.
Komunisti labi zināja, ka strādnieki slikti orientējas valsts pārvaldes jautājumos un ka ar viņiem viegli manipulēt, izmantojot godkāri. Patiesībā ar strādnieku viedokli komunisti rēķinājās maz. [4.,187]
Okupācijas laikā Latviju oficiāli sauca par Latvijas Padomju Sociālo Republiku. Komunisti apgalvoja, ka Latvija ir neatkarīga valsts, kura pati iestājusies PSRS sastāvā. LPSRS bija visi neatkarīgas valsts simboli – konstitūcija, karogs, ģerbonis. Taču tos pieņēma Maskavā demokrātiski neapspriežot ar tautu.
Latvija administratīvi tika sadalīta ciemos, pilsētās rajonos, republikas nozīmes pilsētās (pēdējām bija pārvalde, kas pielīdzināma rajoniem). Lēmumus pieņēma padomes.…
