Psiholoģes K. Mārtinsone un A. Miltuze, veidojot kolektīvās monogrāfijas “Psiholoģija”, ir apkopojušas dažādu zinātnieku (psihologu) pētījumus. Tajos ir secināts, ka “motivācija ir personības individuāli psiholoģisko faktoru jeb motīvu kopums, kas ierosina cilvēka aktivitāti – noteiktu uzvedību - un piešķir tai virzību jeb nosaka uzvedības mērķi. Motivāciju raksturo trīs pazīmes: virziens, pūles un neatlaidība” (Mārtinsone, Miltuze 2015, 198). Savukārt, “mācību motivācija ir iekšējs stāvoklis, kas rosina mācīšanos, virza un uztur noteiktu izglītojamā uzvedību” (Mārtinsone, Miltuze 2015, 82). Zinātnieki norāda, ka skolēna mācību motivācija ir atkarīga no dažādiem viņa personības aspektiem (pārliecības, mērķiem, vērtībām u.c.), tomēr “tikpat būtiski ir arī citi faktori: izglītotājs, mācību saturs, pielietotās metodes un vide” (Mārtinsone, Miltuze, 2015, 83).
Mācību motivācijas izpētei izvēlēta skolēnu grupa – apvienotais arodkurss. Grupa sastāv no 8 skolēniem – 4 meitenēm un 4 zēniem. Pētāmajā grupā mācās skolēni vecumā no 15 līdz 19 gadiem. Visi aplūkotās grupas skolēni iepriekš ir ieguvuši deviņu klašu izglītību speciālajā izglītības programmā skolēniem ar viegliem garīgās attīstības traucējumiem. Viens puisis no pētāmās grupas deviņu klašu izglītību ir ieguvis mazākumtautību (krievu) izglītības programmā. Konkrētās grupas skolēni mācās izglītības programmā “Ēdināšanas pakalpojumi”, mācību ilgums 2 gadi. Otrā apmācības gada 2. semestrī skolēniem sekmīgi (jāiegūst vismaz 5 balles) jānokārto noslēguma pārbaudes darbi mācību priekšmetos un jārealizē kvalifikācijas prakses programma kādā no ražošanas uzņēmumiem (ēdnīcā, kafejnīcā, restorānā). Atbildīgākais notikums mācību procesa noslēgumā ir Valsts izglītības satura centra veidotais kvalifikācijas eksāmens. …
