Kad mācības noris balstoties uz iekšējo motivāciju, tās var izrādīties diezgan efektīvas. Daudzi autori ir pētījuši, kas būtu darāms, lai radītu mācību vidi, kurā dominē iekšējā motivācija. Daži no secinājumiem:
svarīga nozīme ir atbilstošai videi,
darbībām jābūt ar jēgu, nozīmīgām,
mācības veicina skolēnu darbības kontrole un piedāvātā izvēles brīvība,
uzdevumiem ir jāatbilst skolēna spējām.
Šādos apstākļos gan bērni gan pieaugušie zināšanas iegūs ar prieku.
Dažus bērnus labi ietekmē sacensību situācijas veidošana. Dažās klasēs tiek izstrādāti skolēnu reitingi un izlikti rezultāti, lai visi varētu redzēt. Taču es uzskatu, ka atzīmes nevajag izmantot kā motivāciju. Atzīme nav pašmērķis. Ja gribam redzēt bērnu, kurš izstaro zināšanas un prasmes, nevajag viņu apbalvot tikai par labas atzīmes faktu.
Darbā ar bērniem var izmantot daudzus motivācijas paņēmienus, bet uzmanīgi jāvēro, kā klase reaģē un jābūt gatavam paņēmienus mainīt. Mācīšana ir process, kas prasa nemitīgi un rūpīgi pārskatīt savi darbu. Uzmanība vērojumiem var dot motivējošus signālus katru dienu, lai nākotne ir ar gribošiem, pārliecinātiem un izglītotiem bērniem.
Arī V.Zelmenis uzsver, ka „skolas gados iesakņotie mācīšanas motīvi un paradumi nereti saglabājas visu mūžu un liek cilvēkam vienmēr tiekties pēc jaunām zināšanām.”(6,86)
…