Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

Great deal: today with a discount!

Regular price:
4,49
You save:
0,72 (16%)
Discounted price*:
3,77
Purchase
Add to Wish List
ID number:265488
Author:
Evaluation:
Published: 06.02.2006.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 3 units
References: Not used
Extract

Apkārtējās dabas saglabāšana ir viena no aktuālākām problēmām. Cilvēku iejaukšanās dabā sākās jau ļoti sen. Cilvēku iedarbība uz dabu rada daudzus dabas procesa traucējumus un izmaiņas.
Strauja enerģētikas, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības attīstība pēdējos 100 – 150 gadus ir radījusi lielu planētās piesārņojumu ar kaitīgām vielām kas savukārt izsauca neatgriezeniskas sekas uz apkārtējo vidi .
Rūpnīcas, fabrikas, automobiļi, kuģi, lidmašīnas, siltumelektrostacijas nepārtraukti piesārņo atmosfēru ar ogļskābo gāzi, oglekļa ūdeņradi u.c. ASV zinātnieki ir izpētījuši, ja atmosfēra tiks piesārņota ar tādu tendenci kā līdz šim, tad pēc 2000. gada draud ļoti nopietnas sekas, kuras var novest pie tā saucamā siltumnīcas efekta, tas ir paaugstinoties temperatūrai uz zemes, tas palielina iztvaikošanu un līdz ar to var mainīties planētas klimats.
Lauksaimniecībā intensīvi tiek izmantoti dažādi hlora savienojumi, tādi kā pesticīdi un gerbicīdi, kuri rada lielas briesmas cilvēcei. Ir izskaitļots, ka katru gadu no upēm ietek okeānā 25% šo preperātu.
Vēl nesen cilvēki jūras baseinu varēja izmantot kā kanalizācijas ūdeņu izgāšanas rezervuāru un bija pārliecināts, ka tie ātri izšķīdīs jūras vidē.
Intensīvs cilvēku pieaugums, tehnikas attīstība neļauj pasaules okeānam veikt tā saucamo “pašattīrīšanos”. . Tā ir fizikāli, ķīmiski mikrobioloģiski un hidrobioloģiski dabas procesi, kas kalpo kā piesārņoto vielu neitralizācija un atjauno jūras vidi. Jūras un okeāni klāj 79% no visas mūsu planētas virsmas, kuri darbojās kā akumulators un siltuma avots , regulējot mūsu planētas klimatu.
Pasaules okeāns ietver lielus bioloģiskus, enerģētiskus un minerālu resursus. Tas ir lielākais skābekļa ražotājs un ogļskābās gāzes neitralizētājs uz zemes.
Pasaules okeāna ir uzskaitīts vairāk nekā 10 tūkstošu dažādu augu un 180 tūkstošu ūdens dzīvnieku. Okeāns ietver sevī ļoti daudz resursus, kuri ir nepieciešami cilvēkiem , tādi kā ogles, sērs, magnijs, broms, gāze, nafta, dzelzs rūda u.c. Trešā daļa naftas tiek iegūta no okeāna.
Eksistē ļoti daudz jūras piesārņotāji no naftas :krasta rūpnīcas, naftas pārstrādes rūpnīcas, bāzes, naftas cauruļvadi, naftas ieguves stacijas krastā un atklātā jūrā, nevar nepieminēt arī dabas katastrofas – zemestrīces. Kā arī liels piesārņotājs ir naftas transportēšana pa jūru.…

Author's comment
Load more similar papers

Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „Naftas piesārņojuma ietekme uz jūru un tā novēršana”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/265488

Send

Email has been sent

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register