SECINĀJUMI
Sabiedrības līdzdalību valsts dzīvē garantē Latvijas Republikas Satversme. Latvijā 2013.gada 25.septembrī bija reģistrētas 21 650 nevalstiskās organizācijas. Lielākas nevalstiskās organizācijas ir panākušas ietekmi politikas veidošanā ministrijās un pašvaldībās, bet citas mazākas organizācijas ir palikušas „aiz borta”. Valsts pārvaldē līdz ar to rodas lēmumi, kas nerod atbalstu lielā sabiedrības daļā, jo šī sabiedrības daļa nesadarbojas šo lēmumu ieviešanā un samazinās sabiedrības uzticēšanās valsts pārvaldei. Nevalstisko organizāciju līdzdalība valsts pārvaldē dod ieguvumu gan politikas īstenotājiem – institūcijām, gan tiem, uz kuriem vērsta politika.
Rakstot šo referātu secināju, ka ir vairāki šķēršļi, kāpēc nevalstiskās organizācijas maz iesaistās valsts pārvaldē. Lielai daļai ir zināšanu trūkums, lai piedalītos nozīmīgās politiskās debatēs, zināšanu un prasmju trūkums organizatoriskajā un finanšu vadībā vai informāciju tehnoloģiju lietošanā, finanšu un informācijas trūkums par pieejamiem finanšu resursiem, efektīvas sadarbības trūkums starp valdību, darba devējiem un nevalstiskajām organizācijām.
Pēdējos gados ir pieaudzis nevalstisko organizāciju skaits un to veicināja vairāki faktori. 2004.gadā bija normatīvā regulējuma izmaiņas un ar 2005.gada 1.janvāri Latvijā tika likvidēta uzņēmējdarbības forma kā bezpeļņas sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Daļa no šīm organizācijām pārreģistrējās par biedrībām vai nodibinājumiem. Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā ir iespējams arī piesaistīt ES fondu finansējumu. Šobrīd aktuāla ir dzīvojamā fonda atjaunošana un dažādi pasākumi energoefektivitātes paaugstināšanai piesaistot ES fondu finansējumu un arī tas veicina nekustamā īpašuma apsaimniekošanas biedrību dibināšanu.
Sabiedrība veido nevalstiskās organizācijas un iesaistās tajās dažādu motīvu vadīti, kā, piemēram, spēja un vēlēšanās uzlabot kādu sabiedriskās dzīves jomu, radīt un piedāvāt sabiedrībai arī reģionos daudzveidīgus brīvā laika pavadīšanas iespējas – organizē dažādus sporta, kultūras un izglītības pasākumus. Kā piemēru var minēt brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību, kas paralēli Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam novados darbojas brīvprātīgi. …
