Lai gan galvenais nodokļu mērķis ir nodrošināt valdību izmaksu segšanu, taču tā nebūt nav vienīgā nodokļu funkcija. Dažkārt nodokļi tiek iekasēti, lai aizsargātu noteiktas ražošanas nozares.
Nodokļi tiek izmantoti arī tādu darbību aizkavēšanai, kuras valdība uzskata par kaitīgām. Piemēram, papildu nodokļi cigaretēm un alkoholiskajiem dzērieniem, tā sauktie “kaitīgo lietu nodokļi”, ir uzlikti, lai iegūtu naudu un atturētu iedzīvotājus no smēķēšanas un dzeršanas.
Valdība var ar nodokļu palīdzību regulēt ekonomiskās aktivitātes līmeni. Paaugstinot vai samazinot nodokļus, valdība var tieši ietekmēt naudas daudzumu apgrozībā.
Vairums iedzīvotāju piekrīt, ka kaut kādi nodokļi ir vajadzīgi, bet vienmēr ir strīdi par to kādiem tieši un cik lieliem tiem jābūt .
1. Ekonomiskā efektivitāte. Nodokļu sistēma nedrīkst izjaukt efektīvu resursu sadalīšanu valsts ekonomikā. Attīstītas sabiedrības apstākļos tirgus aktivitātes ir pašorganizējošs process. Tomēr iespējams, ka nepārdomātas rīcības rezultātā var izveidoties situācija, kad kapitāls atstāj valsti. Tas, protams, ir negatīvs rādītājs valsts tautsaimniecībā. Valdības uzdevums ir sekot šādām tendencēm un savlaicīgi izvērtēt radušos situāciju. Nodokļu sistēma var šo procesu ietekmēt gan pozitīvi, gan arī negatīvi. Kapitāla aizplūšana no valsts rada līdzekļu trūkumu, kas savukārt bremzē ekonomikas uzplaukumu. Šādā situācijā nepieciešams izvērtēt nodokļu sistēmas deformējošo efektu uz kapitāla tirgu, kā arī noteikt ekonomiskā kaitējuma pakāpi, kas radusies nodokļu politikas realizēšanas rezultātā. Turpmākā rīcība virzāma uz alternatīvu priekšlikumu izstrādāšanu mainot esošo nodokļu nosacījumus par labu tautsaimniecības interesēm stimulējot kapitāla (noguldījumu) veidošanos, kuru varētu izmantot par iekšzemes investīciju avotu ekonomikas ilgtermiņa attīstībai.
2. Vienkāršā administrēšana. Nodokļu sistēmai ir jābūt viegli un lēti pārvaldāmai. Veidojot nodokļu sistēmu nepieciešams izvērtēt to administrēšanas kārtību un mehānismu, kura pamatprincipam jābūt, - mazāk izmaksu nodokļu iekasēšanai. Nodokļu administrēšana cieši saistīta ar nodokļu sistēmas pamatnostādnēm, tas ir, kādus nodokļu veidus noteicis likumdevējs. Pārstrādājot esošo nodokļu likumdošanu prioritāte dota netiešajiem nodokļiem (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes nodoklis, muitas nodoklis), samazinot tiešo nodokļu īpatsvaru, it sevišķi uzņēmumu ienākuma (peļņas) nodokļa no uzņēmējdarbības.
Nodokļu administrēšanas uzdevums ir novērst apstākļus, kas veicina izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nepieciešamības gadījumā reformējot nodokļu administrēšanas sistēmu.
3. Elastīgums. Nodokļu sistēmai ir jābūt elastīgai, tai ātri jāreaģē uz ekonomisko apstākļu izmaiņām. Viens no aktuālākajiem valstiskās nozīmes uzdevumiem ir nodrošināt Latvijas integrāciju Eiropas ekonomiskajā sistēmā. Notiekošā nodokļu sistēmas reforma paredz mainīt tās struktūru, palielinot nodokļu ieņēmumus no patēriņa un tos samazinot no ienākumiem. Kopumā paredzams Latvijas nodokļu struktūru pakāpeniski tuvināt OECD1) valstu nodokļu struktūrai. Pašreizējā situācijā Latvijā individuālajiem nodokļiem ir ievērojami mazāka loma nekā ekonomiski attīstītajās valstīs. Savukārt nodokļi, kas saistīti ar uzņēmējdarbību, mūsu valstī ir augstāki.…
