Nobeigums
Darba gaitā autors ir izteicis ideju, ka darba ņēmējiem un darba devējiem noteiktais nodokļu slogs būtiski ietekmē Latvijas uzņēmēju konkurētspēju salīdzinājumā ar Lietuvas un Igaunijas uzņēmumiem, kā rezultātā, Latvija ir mazāk konkurētspējīga nekā kaimiņvalstis, kas ilgtermiņā būtiski ietekmēs valsts ekonomikas attīstību, investoru piesaisti, uzņēmējdarbības attīstību un attiecīgi samazinās nodokļu ieņēmumu apjomu dēļ ēnu ekonomikas apmēriem.
Kopumā tiek uzskatīts, ka Latvijā ir labvēlīga vide uzņēmējdarbībai tieši dēļ atsevišķu nodokļu zemākām likmēm (piemēram, UIN, dividenžu nodoklis u.c. kapitāla nodokļi) nekā kaimiņvalstīs. Tomēr nodokļu izmaksas ir lielākas tieši attiecībā uz darba ņēmējiem, kā rezultātā tiek stimulēta ēnu ekonomika, izmaksājot darbiniekiem aplokšņu algas. Būtībā samazinot atsevišķus nodokļus, lai nodrošinātu valsts budžeta ieņēmumu no nodokļiem nesamazināšanu, tiek paaugstināti citi nodokļi, kuru ieturēšana ir vienkāršāka un lētāka (piemēram, IIN un VSAOI.
Autors uzskata, ka ir nepieciešams veicināt sadarbību un nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu starp Baltijas valstīm valsts ieņēmumu dienestu un citu atbildīgo institūciju starpā nodokļu jautājumus. Arvien vairāk Baltijas valstīs tiek dibināti fiktīvi uzņēmumi, kuru mērķis ir, piemēram izkrāpt PVN no valsts, deklarējot fiktīvus darījumus, izvairīties no nodokļu nomaksas, izvairīties no normatīvajos aktos noteikto nodokļu un nodevu nomaksas, iesaistoties noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā. Tā kā, lai īstenotu iepriekš minēto, tiek izveidota Latvijas, Lietuvas un Igaunijas fiktīvu uzņēmumu ķēde, efektīva un savlaicīga informācijas apmaiņa, Baltijas valstīm savstarpēji sadarbojoties, spētu sekmēt šādu gadījumu samazināšanu. Salīdzinot ES valstu ekonomisko situāciju, vajadzētu noteikt, ka, pirmkārt tiek samazināta samazinātā PVN likme, otrkārt, tiek pievienota samazinātā PVN likme tām jomām, kuras būtiski ietekmē ražošanas un pakalpojumu sniegšanas izmaksas (piemēram, siltumenerģijai, elektrībai u.tml.). Samazināt IIN likmi līdz 20% visos gadījumos, līdz 15% gadījumos, kad darbinieks ir students. Izveidot atlaižu sistēmu attiecībā uz IIN daļu, ko sedz darba devējs, ja darbinieks paaugstina savu kvalifikāciju, apmeklējot studijas augstskolā, jo tādā veidā tiktu mazināts bezdarbs, piemēram, jauniešu vidū, kā arī uzņēmumam uzliktā nodokļu sloga apjoms.
…
