Notāra profesija eksistē jau no Senās Romas laikiem, bet Latvijā kopš Livonijas laikiem, un joprojām nav īsti skaidrs, kas tas tāds notārs ir, ko viņš drīkst darīt, ko ne, kas attiecas uz viņu, kas ne utt.
Šajā darbā tiks aplūkots Zvērināta notāra (nevis uzņēmumu reģistra valsts notāra) statusa vēsturiskā attīstība, kā arī viņa pašreiz noteiktais status, salīdzinot to ar citiem amatiem: tiesneša, ierēdņa, prokurora, advokāta un tiesu izpildītāja.
Būtiska loma notāra juridiskā statusa noskaidrošanai ir gaidāmajai lietai ar Eiropas Komisiju, kas uzskata, ka notārs veic uzņēmējdarbību, un pieprasa, lai tiktu izslēgta prasība par pilsonības nepieciešamību notāra praktizēšanai.1 Darbā tiks apskatīts šis jautājums un noskaidrots, kas notārs īsti ir- uzņēmējs, ierēdnis, tiesnesis vai kāds cits radījums.
Notāra juridiskajam statusam ir liela nozīme, jo atkarībā no tā statusa ir nosakāmas tiesības, pienākumi, neatkarība, padotība, augstākā iestāde, kam sniegt sūdzības, privilēģijas u.c.…