Daudzu transporta veidu intensīvā attīstība ir par cēloni cietušo personu skaita pieaugumam uz ceļiem. Ceļu satiksmes negadījumi rada ievērojamus zaudējumus sabiedrībai. Latvijā ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits ir viens no augstākajiem, salīdzinot ar šāda veida rādītājiem Eiropā un pasaulē. Satiksmes drošības sistēmu valsts regulē ar tiesiskām normām. Viens no galvenajiem normatīvajiem aktiem ir Ceļu satiksmes noteikumi, atbildība par šo noteikumu pārkāpumiem ir paredzēta Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā. Svarīga nozīme cīņā pret transporta traumatismu ir rūpīgai katra gadījuma izmeklēšanai, traumu cēloņu un to veicinošo apstākļu noskaidrošanai. Ja ceļu transporta negadījuma rezultātā bojā gājuši cilvēki vai tiem nodarīti miesas boājumi, Latvijas likumdošana paredz uzsākt kriminālprocesu pēc KL 260 panta, lai varētu atklāt vainīgo un saukt to pie kriminālatbildības. Vairums ceļu satiksmes negadījumu norisinās ļoti īsā laika sprīdī (sekundes daļās), bieži bez aculieciniekiem, tāpēc notikuma izmeklēšana ir ārkārtīgi apgrūtināta. Lai varētu veikt kvalitatīvu un efektīvu izmeklēšanu, procesa virzītājam, kurš nodarbojas ar ceļu transporta negadījuma izmeklēšanu, ir nepieciešamas zināšanas par šāda veida noziegumu izmeklēšanas metodiku un taktiskajiem paņēmieniem, kas visai būtiski atšķiras no pārējo noziegumu izmeklēšanas metodikas.
Tēmas aktualitāte : Ik gadus aizvien aktuālākas kļūst problēmas, kas saistītas ar ceļu satiksmes negadījumu skaita samazināšanu un to novēršanu, tai skaitā arī ar ceļu satiksmes negadījumiem, kuros ir cietušas un bojā gājušas personas. Noziedzīgo nodarījumu vidū lielu skaitu ieņem kriminālprocesi, kas tiek ierosināti par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, tādēļ aktuāla ir zināšanu nostiprināšana par ceļu satiksmes negadījumu izmeklēšanu, metodēm un taktiskajiem paņēmieniem.
Kursa darba mērķis : teorētisko zināšanu nostiprināšana kriminālistikā par ceļu satiksmes negadījumu izmeklēšanu un atklāšanu, saskatīt atšķirības no pārējo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas metodikas.
Kursa darba uzdevumi:
1)veidot vispusīgu izpratni par kriminālistisko taktiku noziegumu izmeklēšanā;
2)iepazīties ar ceļu satiksmes negadījumu kriminālistisko raksturojumu;
3)analizēt sākotnējo un neatliekamo izmeklēšanas darbību taktikas īpatnības ceļu satiksmes negadījumu lietās:
izpētīt izmeklēšanas situācijas izveides un patiesību noskaidrošanas apgrūtinošo apstākļu likumsakarības;
noskaidrot kriminālprocesa dalībpersonu uzvedību.
4) izdarīt secinājumus par ceļu satiksmes negadījumu izmeklēšanas praksi.
Šajā darbā izmantoju loģisko un metodoloģisko metodi (analīze, likumsakarības, izklāsts, apraksts).
Pasaulē automobilizācija aptver aizvien plašākas visu zemju dzīves sfēras, pieaug autotransporta līdzekļu izlaide, tiek būvētas jaunas un rekonstruētas esošās maģistrāles, līdz ar to palielinās arī ceļu transporta negadījumu skaits un likumsakarīgi arī ar ceļa transporta negadījumiem saistīto cilvēku upuru skaits un materiālo zaudējumu apjoms. Ikvienā valsts reģionā, kur ir ceļš, transports, gājējs, ir bijuši un būs ceļu satiksmes negadījumi. Lielākā to daļa notiek attīstītos satiksmes reģionos.
Attīstītajās valstīs pēdējos 30 gados nāves gadījumu skaits uz ceļiem samazinās. Pretējs process vērojams jaunattīstības valstīs. Vairāk nekā 80 % nāves gadījumu uz ceļiem reģistrēti jaunattīstības valstīs un šim skaitlim ir tendence pieaugt. Katru gadu ES dalībvalstīs 40 000 cilvēku iet bojā ceļu satiksmes negadījumos vai tajos radīto traumu dēļ, un ar satiksmes negadījumiem saistītās izmaksas ES sasniedz 180 miljardus eiro gadā, kas ir 2% no ES nacionālā kopienākuma. Lielākais ceļu satiksmes negadījumu upuru skaits uz 1 iedzīvotāju ir Eiropas Savienības jaunajās dalībvalstīs, un Latvija to vidū ir viena no rekordistēm. Ja vidēji ES dalībvalstīs bojāgājušo skaits vidēji svārstās no 50-60 uz miljonu iedzīvotāju gadā, tad Latvijā bojāgājušo upuru skaits ir vairāk nekā 200. Mūsu valsts stabili ieņem vienu no pirmajām vietām satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita ziņā. Nožēlu izraisa fakts, ka mūsu galvenās „konkurentes” šai ziņā ir valstis, kas ekonomiskās labklājības rādītājos atpaliek no Latvijas (Malāvija, Indija, Ēģipte, Kenija).
Dati nav iepriecinoši – gada laikā uz Latvijas ceļiem vidēji iet bojā ap 500 cilvēki, bet ievainoti vairāk nekā 6000. Ņemot vērā apstākli, ka Latvijas iedzīvotāju skaits nepārsniedz 2,3 miljonus, tad šādi dati nevienu nedrīkst atstāt vienaldzīgu. Lai gan statistika liecina, ka 2005.gadā bojā gājušo un ievainoto skaits nedaudz samazinājās, jāsecina, ka Latvijas ceļi patlaban nav drošākā vieta, kur atrasties.…
