Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:339916
 
Author:
Evaluation:
Published: 22.10.2013.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 20 units
References: Used
Time period viewed: 2000 - 2010 years
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    2
1.  Deputātu imunitātes vēsturiskā izcelšanās    3
2.  Deputātu imunitāte mūsdienās    5
3.  Eiropas Parlamenta deputātu imunitāte    9
4.  Saeimas deputātu neatbildības tiesiskais pamats    11
5.  Saeimas deputātu neaizskaramības tiesiskais pamats    12
  Kopsavilkums    17
  Izmantotās literatūras un juridisko aktu saraksts    18
Extract

Satversmes 30. pants nosaka: ”Pret Saeimas locekli nevar uzsākt kriminālvajāšanu vai uzlikt viņam administratīvu sodu bez Saeimas piekrišanas.” Saeima 1998. gada 7. oktobrī izdarīja grozījumus Saeimas kārtības ruļļa 17. pantā, ar kuriem aizliedza piedalīties Saeimas sēdēs deputātam, pret kuru ir uzsākta kriminālvajāšana. Tādējādi var tikt mainīts vēlētāju noteiktais parlamenta sastāvs, pat bez pierādījumiem par izslēgtā deputāta vainu konkrētā nodarījumā. Ar šādu grozījumu palīdzību tika mainīta norma, kas pastāvēja jau kopš 1929. gada, kad pieņēma Saeimas kārtības rulli. Šī norma paredzēja, ka izdodot deputātu tiesāšanai, Saeima lemj, vai viņam turpmāk, līdz galīgam tiesas spriedumam, ir tiesības piedalīties Saeimas, tās komisiju vai citu iestāžu sēdēs. Ja deputāts apcietināts, tad viņš zaudē tiesību piedalīties Saeimas, tās komisiju vai citu iestāžu sēdēs. Minētajam pantam identiska norma tika iekļauta arī 1994. gadā pieņemtajā Saeimas kārtības ruļļa 17. pantā. Kārtība, kādu panāca ar grozījumu izdarīšanu, tikai vairoja draudus, ka ir iespējama parlamenta darbības ietekmēšana.
Vēl viena būtiska problēma saistībā ar Satversmes 30. pantu ir iespējamā likuma pārkāpuma noilguma iestāšanās, tādējādi ļaujot parlamenta deputātiem izvairīties no soda, kāds pienākas par konkrētu likuma pārkāpumu. Saskaņā ar Krimināllikuma 56. pantu personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja iestājies noilguma termiņš. Situācija, kad parlamenta deputāta pilnvaru laikam beidzoties, ir iestājies noilgums par kādu pārkāpumu, būtu pretrunā ar deputātu neaizskaramības jēgu un mērķi. Saskaņā ar krimināllikuma 56. pantu personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no kriminālpārkāpuma izdarīšanas dienas ir pagājuši divi gadi. Bet Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37. pants paredz, ka administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Šāda normatīvā regulējuma esamība rada iespēju Saeimas deputātiem izvairīties no likumā noteiktās atbildības. 8. Saeimas laikā tika iesniegts likumprojekts ”Grozījumi Krimināllikumā”, kas paredzēja papildināt krimināllikuma 56. pantu, nosakot: ”ja Saeima nedod piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas locekli, tā kriminālatbildības noilgums tiek pārtraukts uz Saeimas locekļu pilnvaru laiku”. Taču šis likumprojekts netika nodots komisijām.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register