Pārstrādes tehnoloģiju novērtējums konservu bundžām

Konservu bundžas jeb kārbas ir metāla iepakojums (atkritumu klasifikatora kods 150104), kas tiek izmantots visdažādākajām pārtikas precēm, piemēram, zivju, gaļas un dārzeņu produktiem. Pārtikas rūpniecībā konservu bundžu ražošanai izmanto balto jeb alvoto skārdu, kas tiek iegūts no tērauda un to pēc tam apstrādājot ar alvu. Savukārt augļu konserviem izmanto arī alumīnija skārdu. Nākamajās nodaļās savā darbā arī apskatīšu tērauda un alumīnija iegūšanas procesus.
Konservu kārbas slikti degradējas vidē, bet atšķirībā no PET izstrādājumiem, ilgākā laika gaitā tās tomēr sadalās. Dabā metālu iepakojums sadalās 30 līdz 100 gadu laikā, jo tas apkārtējo apstākļu ietekmē korodē jeb sarūsē un pārvēršas tādā kā pulverī.[1]
Priekšrocība konservu bundžām ir tā, ka produktu kārbā var sterilizēt, iespējama arī strauja dzesēšana. Metālu ie­pakojumam ir liela mehāniskā izturība, tajā skaitā arī pret iekšējo spiedienu. Metālu iepakojumam ir laba gaismas, gaisa un ūdens necaurlaidība. Ja iekšējā iepakojuma virsma ir pareizi apstrādāta, metāls nereaģē ar tajā ievietoto sa­turu. Metālu izejvielas ir samērā viegli pieejamas un konservu bundžas ir otrreizēji pārstrādājams.[2]
Savukārt mīnusi ir tie, ka tukša metālu iepakojuma transportēšanai un glabāšanai nepieciešams daudz vietas, turklāt transportēšanas laikā tukšās kārbas var tikt deformētas un pildītājam var rasties neērtības, produktu fasējot un kārbu aizvākojot.[2]
Konservu bundžas no iekšpuses tiek apstrādātas ar epoksīdsveķiem, kas ir kā ļoti plāns slānīts un kalpo kā konservants. Šo epoksīdsveķu ražošanā izmanto bisfenolu A, kas ir kaitīgs cilvēka veselībai un ir hormonālās sistēmas bojātājviela.…