Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
5,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:637086
 
Evaluation:
Published: 24.03.2009.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 15 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Patvēruma meklētāji, to statuss    5
2.  Bēgļu starptautiski tiesiskā statusa jautājumi    8
2.1.  Bēgļa statusa noteikšanas kritēriji    11
2.1.1.  iekļaušanas noteikumi    12
2.1.2.  pārtraukšanas noteikumi    13
2.1.3.  izslēgšanas noteikumi    14
2.2.  Bēgļa statusa noteikšanas procedūras    15
2.3.1.  kara bēgļi    18
2.3.2.  dezertieri un personas, kas izvairās no karadienesta    19
2.3.3.  personas, kas ir lietojušas spēku vai pastrādājušas vardarbības aktus    20
3.  Starptautiskās tiesības uz patversmi, patvēruma veidi    22
4.  Bēgļu starptautiskā aizsardzība un palīdzība, aizsardzības starptautiskās institūcijas    25
4.1.  bēgļu starptautiskā aizsardzība un palīdzība    25
4.2.  bēgļu aizsardzības starptautiskās institūcijas    27
  Nobeigums    30
  Literatūras saraksts    32
Extract

Iesākot savu darbu, vispirms, gribētos pievērst uzmanību izvēlētās tēmas aktualitātei, nelielam vēsturiskam pārskatam, un tad izvirzīt darba mērķi un noteikt galvenos uzdevumus.
Bēgļu jautājums kļuva īpaši aktuāls jau no Pirmā pasaules kara, kad nelabvēlīgo apstākļu dēļ un aiz bailēm cilvēki sāka meklēt aizsardzību un patvērumu citās valstīs. Tas turpinājās arī Otrā pasaules kara laikā un pēc tā. Protams, starptautiskās organizācijas centās regulēt šo jautājumu dažādos statūtos, līgumos un konvencijās, aizsargājot bēgļu tiesības. Bet tas ir ļoti sarežģīts jautājums, kurš vēl joprojām skar pasaules sabiedrību, ņemot vērā situāciju Tuvajos Austrumos, sliktos dzīves apstākļus Āfrikā, Indijā, Latīņamerikā u.c. valstīs. Cilvēki pārvietojas pa visu pasauli, meklējot labākus dzīves apstākļus un drošu vietu, kur varētu apmesties ar savu ģimeni. Bet, diemžēl, tikai neliela daļa no tiem iegūst patvērumu un tiem tiek piešķirts bēgļu statuss. Kas attiecas uz Latviju, saskaņā ar Pilsonības un Migrācijas lietu pārvaldes datiem Latvija neizceļas ar lielu imigrantu skaitu, salīdzinot ar Eiropas valstīm, kur ārzemnieki veido ap 4-5% no iedzīvotāju skaita. Latvija no iedzīvotāju kopēja skaita ārzemnieki ir 1,4%. Līdz šim tikai 139 personas ir meklējušas patvērumu Latvijā, no kuram bēgļa statusu ieguvušas astoņas personas un alternatīvo statusu trīs personas. Jāatzīmē, ka tiesības palikt valstī, saņemot bēgļa vai alternatīvo statusu iegūst tikai apmēram 20-30% patvēruma meklētāju.
Patvēruma jautājuma vēsture ir tikpat ilga, cik cilvēces eksistence. Taču patvēruma – mūsdienu izpratnē – pirmsākumi ir meklējami aptuveni pirms 3500 gadiem, kad valstiskie veidojumi sāk pārtapt par valstīm mūsdienu izpratnē ar skaidri izteiktām robežām. Otrā gada tūkstoša vidū pirms mūsu ēras Tuvo Austrumu valstu valdnieki noslēdza vairākus līgumus bēgļu aizsardzībai, kuri paredzēja, ka personas, kuras ierodas no vienas valsts citā, nav izdodamas atpakaļ. Senās Grieķijas pilsētās–valstīs (polisēs) jebkurš, kas tika vajāts, varēja atnākt uz templi un pieprasīt patvērumu. …

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register