Mūsdienās, nepārtrauktās saskarsmes un komunikācijas laikmetā, pedagoģijas un psiholoģijas zinātnē nepārtraukti tiek veikti pētījumi, tādi kā “Skolotāju adaptācija multikulturālā vidē”, “Metožu adaptācija darbam bilingvālās klasēs”, “Skolotāju adaptācija darbam ar bērniem ar speciālajām vajadzībām”, tomēr maz pētīts paliek viens no adaptācijas aspektiem-personāla adaptācija jaunajā darba vietā, un gandrīz neskarts jautājums par skolotāju adaptāciju skolā.
Personāla adaptācija darba vietā ir nozīmīgs kadru menedžmenta posms. Diemžēl, mūsu valstī jau diezgan ilgu laika posmu, kadru dienesti nenovērtē profesionālās orientācijas un adaptācijas pasākumu nozīmīgumu. Vēl līdz pat šim laikam daudzās valsts iestādēs un komercorganizācijās nav izstrādātas adaptācijas programmas. Tajā pat laikā, ārzemēs ir plaša pieredze adaptācijas tehnoloģiju izmantošanā, kuru tikai pēdējā laikā sāk pārņemt mūsu kadru daļu darbinieki.
Šobrīd, gandrīz visās Latvijas skolās jauno darbinieku adaptācija ir atstāta novārtā, nevienam nerūp tas, kā jaunais skolotājas iekļausies skolas darbā, skolas kolektīvā. Skolas kolektīvs ir gatavs kontrolēt pedagoga darbu, bet ne palīdzēt. Jaunais pedagogs var konsultēties metodiskajās apvienībās, tomēr mūsdienu skolā nav izstrādāta šī specifiska adaptācijas stratēģija.
Vadība ir senākā māksla un jaunākā zinātne. Vadības teorija pēta likumsakarības vadības procesā un cilvēku attiecības, kuras izveidojas šī procesa gaitā, nosaka metodoloģiskus paņēmienus, izstrādā sistēmu un metodes, kas palīdz aktīvi iedarboties uz šī procesa objektiem. Tieši tāpēc, manuprāt, adaptācija un tās procesi ir cieši saistīti ar skolas vadīšanu.…