Mēs dzīvojam laikā, kad Latvijas sabiedrība ir patstāvīgā pārmaiņu un attīstības procesā. Notiekošais mudina mūs aizdomāties par stabilitāti, drošības sajūtu un attieksmi pret līdzcilvēkiem, kā arī valsti, kurā dzīvojam. „Šeit, Latvijā, ir palikuši tikai optimisti. Visi pesimisti jau sen ir aizbraukuši no šīs valsts”.1 Daudzi, kaut arī būdami Latvijas pilsoņi, ir devušies labākas nākotnes meklējumos, nemaz vai ļoti zemu vērtējot paša pilsoņa vērtības statusu un piederību pie savas valsts, kura vairākkārt daudziem ir pašu dzimtene un tēvzeme. Diemžēl šīs vērtības viņi nav spējuši novērtēt. Tomēr, lai kur arī mēs ikkatrs būtu, taču valsts nespētu eksistēt bez iedzīvotājiem un iedzīvotāji bez valsts. Tādēļ pilsonība ir tā, kas spēj nodrošināt personas oficiālu piederību pie konkrētas valsts, kurā viņš dzīvo.
Latvijas pilsonība ir personas noturīga tiesiska saikne ar Latvijas valsti. Pilsonība ir arī kā atslēga pilnvērtīgai politiskai līdzdalībai.
Tā ir īpašu attiecību kopums starp valsti un noteiktu tās iedzīvotāju daļu – pilsoņiem. Tas nozīmē – divpusējas attiecības, kurās mums ir gan tiesības un brīvības, gan pienākumi un atbildība, tāpat valstij ir arī pienākumi pret pašu pilsoni. Latvijas pilsonība nozīmē pilsoņa brīvu izvēli būt piederīgam Latvijas valstij.
Šis studiju darba temats ir „ Pilsonības iegūšanas veidi Latvijā”. Darbam šo tēmu izvēlējos rakstīt, jo pilsonība savā veidā regulē attiecības starp indivīdu un sabiedrību. Tā savā veidā nosaka standartus, kādai ir jābūt valsts attieksmei pret indivīdu un otrādi. Valsts nespētu eksistēt bez iedzīvotājiem un iedzīvotāji bez valsts. Tādēļ pilsonība ir tā, kas spēj nodrošināt personas oficiālu piederību pie konkrētas valsts, kurā viņš dzīvo. Manuprāt, personām, kuras vēl nav kļuvušas par pilsoni, bet vēlas to darīt, ir ļoti svarīgi zināt šos veidus un izvēlēties sev piemērotāko un izdevīgāko. …
