Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
5,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:987412
 
Author:
Evaluation:
Published: 02.10.2008.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 18 units
References: Used
Time period viewed: 2000 - 2010 years
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Pašizjūtas pedagoģiski psiholoģiskais raksturojums    6
1.1.  Pašizjūtas jēdziena skaidrojums    6
1.2.  Bērna pašizjūtas veidošanās faktori    9
2.  Pirmsskolas vecuma bērnu psiholoģiskais raksturojums pašizjūtas aspektā    14
3.  Sociālās vides ietekme uz pirmsskolas vecuma bērnu pozitīvas pašizjūtas veidošanos    20
4.  Pozitīvas pašizjūtas veidošanās iespēju pirmsskolas vecuma bērniem praktiskais pētījums    26
4.1.  Zīmējuma tests “Māja – koks – cilvēks”    26
4.2.  Bērna sapratne par otra cilvēka pašizjūtu    31
4.3.  Bērnu pašizjūtas izpausmes izpēte sižeta lomu rotaļās    34
  Secinājumi    37
  Izmantotā literatūra    38
  Anotācija    40
  Aнотация    41
Extract

Bērna harmoniskas personības attīstībai galvenais priekšnoteikums ir pozitīva pašizjūta. Tās galvenie veidotāji ir ģimene, bērna vieta tajā, pirmsskolas izglītības iestādes mikroklimats, kuru vada pedagoģiskais kolektīvs.
Ar pozitīvu pašizjūtu bērns var veiksmīgi virzīt savu dzīvi, kļūt par garīgi veselu sabiedrības locekli. Mēs, vecāki esam bērna pašizjūtas lielākie veidotāji – ar saprašanos, ieinteresētību un līdzdalību mūsu bērna dzīvē.
Pozitīva pašizjūta bērnam ir ļoti atkarīga no pašvērtējuma, pašpieņemšanas līmeņa, no uzticēšanās un neuzticēšanās apkārtējai pasaulei, uz pašaktualizēšanu, ko pētījis Ē. Ēriksons.
Lai sekmīgi varētu iedarboties uz viņa personību, jāizzina psiholoģiskā atmosfēra, kas valda ģimenē, viņa sociālā attīstība un attiecību veidošana ar vienaudžiem.
Ir jāizzina bērna iekšējās pasaules veidojumi, viņa vajadzības. Jāņem vērā mazā cilvēka individualitāte un personības īpatnības, viņa attīstība.
Vai ir nepieciešamība respektēt bērna jūtas un pašizjūtu? Šis jautājums nodarbina ne tikai mani, bet mātes, pirmsskolas izglītības pedagogus, kuri vēlas sniegt bērnam kvalitatīvu audzināšanu, kā arī daudzus izcilus pedagogus un psihologus.
Lai tiktu skaidrībā, vai mūsdienu pirmsskolas izglītības iestādes iekārtotā vide, pedagogu kompetence, bērna sociālā attīstība, vecāku atbalsts nodrošina pozitīvu pašizjūtu, vai tieši pretēji iedragā mazā cilvēka personību, esmu izvēlējusies bakalaura darba tēmu: “Pozitīvas pašizjūtas veidošanās iespējas pirmsskolas vecuma bērniem “.
Izstrādājot bakalaura darbu, es analizēju literatūru par cilvēku jūtām (Ā.Karpova, D.Lieģeniece, u.c.). Savos pētījumos lielāku uzmanību esmu pievērsusi pirmsskolas vecuma bērnu pašizjūtas attīstības pētīšanai, balstoties uz V.Reņģes. I.Plotnieka. D.Tennes, Ē.Ēriksona, u.c. autoru atziņām.
Atslēgas vārdi: pirmsskolas vecuma bērnu emocionālā attīstība, pašizjūta, pašizjūtas attīstības ietekmējošie faktori, pirmsskolas pedagoģiskais process kā pozitīvas pašizjūtas veidotājs.
Pētījuma objekts – pirmsskolas pedagoģiskais process.
Pētījuma priekšmets – izglītības iestādes pedagoģiskā procesa ietekme uz bērnu pozitīvas pašizjūtas veidošanos.
Pētījuma mērķis – izpētīt pirmsskolas vecuma bērnu pašizjūtas attīstību, tās sekmējošos un kavējošos nosacījumus pirmsskolas izglītības iestādēs pedagoģiskajā procesā.
Pētījuma hipotēze – pirmsskolas vecuma bērnu pozitīva pašizjūta pirmsskolas izglītības iestādes pedagoģiskajā procesā attīstās sekmīgāk, ja tiek pievērsta uzmanība bērnu pašizjūtas izpausmēm rotaļās, zīmējumos un situāciju analīzē.
Pētījuma uzdevumi –
1. Analizēt psiholoģisko un pedagoģisko literatūru par emocijām, jūtām un par pirmsskolas vecuma bērnu pašizjūtas veidošanos.
2.Izpētīt bērnu pašizjūtas īpatnības, tās cēloņus.
3.Izzināt pedagoģiskos un psiholoģiskos nosacījumus bērnu pozitīvas pašizjūtas sekmēšanai.
4. Apkopot pētījuma rezultātus
Pētījuma metodes -
1.Teorētiskās pētīšanas metodes: Literatūras analīze.
2.Empīriskās pētīšanas metodes:
pedagoģiskie novērojumi;
testēšana (bērnu zīmējumi);
situācijas analīze;
salīdzināšana.
Pētījuma metodes papildina viena otru un precizē iegūtos rezultātus.
Pētījuma bāze – N pilsētas pirmsskolas izglītības iestādēs “Kāpēcītis” un “Rūķītis”.
Bērnu vecums: 6-7 gadi
Bērnu skaits: 20 bērni (10 zēni, 10 meitenes)
Bakalaura darba izstrādes laiks: no 2006. gada augusta līdz 2007. gada maijam.…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −7,48 €
Work pack Nr. 1136279
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register