1. Preces dzīvescikla koncepcija
Organizācijām un uzņēmumiem pastāvīgi jāizstrādā jaunas preces un pakalpojumi, tā kā viņu pašreizējiem precēm ir ierobežots dzīves ilgums un tās jānomaina ar jaunām. Tomēr, izlaižot jaunas preces, uzņēmumi var arī ciest neveiksmi. Lai sasniegtu panākumus, firmām metodiski un rūpīgi jāizstrādā jaunu preču izlaišanas process. Šajā procesā ne pēdējo lomu spēlē produkta dzīvescikla stratēģijas izstrādāšana. Preces dzīves cikla modelis tika veidots 60 gados, balstoties uz lielāko kompāniju pieredzi.
Katrs preču ražotājs vēlās, lai viņa preces, parādījušās tirgū, “dzīvotu” tur ilgi. Diemžēl tas nav iespējams, jo katrai jaunai precei pēc iekļūšanas tirgū, kā jau bija minēts, ir zināms dzīvescikls ar tai piemītošo problēmu un iespēju specifisko komplektu. Tipisku preču pārdošanu raksturo ar S-veida laika atkarību, kurai ir pieci etapi jeb stadijas. Šī atkarība jeb cikls sākas no preces izstrādes stadijas, kuras gaitā kompānija atrada un īsteno jaunu ideju. Šajā laikā pārdevumu apjoms ir vienāds nullei. Ieviešana tirgū ir periods, kad prece parādās tirgū un pakāpeniski palielinās tās pārdevumu apjoms. Uzņēmums šajā stadijā gandrīz nesaņem peļņu no realizācijas, jo pastāv lielas izmaksas, kas ir saistītas ar ieviešanu. Augšana – periods, kad prece tirgū tiek atzīta un jūtami pieaug tās realizācija un tātad arī peļņa. Brieduma stadija nozīmē, ka pakāpeniski pazeminās preces pārdevumu apjoma augšanas temps, jo preci jau atzinis potenciālo pircēju vairākums. Šajā laikā peļņa sākumā sasniedz maksimālo lielumu, bet pēc tam līdz ar tirgus piesātināšanos sāk pazemināties. Kompānijai palielinās mārketinga pasākumu izdevumi pēc preces aizsardzības no konkurences. Un pēdējā krituma stadija nozīmē periodu, kad preces pārdevumu apjoms un peļņa krasi samazinās sakarā ar to, ka krītas pieprasījums pēc preces un pircēji gandrīz to neiegādājas. …
