Publiskās privātās tiesības

Tiesības ir sarežģīta, daudzpusīga un svarīga sabiedriska parādība, ko jurisprudencē un filozofijā pamatoti sauc par fenomenu. Publiskās un privātās tiesības kā tiesību iedalījumu izdalīja Romas jurists Ulpiāns, lai zinātu kādās attiecībās atrodas indivīds pret sabiedrību.
Vietās, kur nav virskundzības un padoto, nevar būt nekādas runas par tiesībām un organizētu sabiedrību. Tomēr virskundzība pār padoto nevar būt absolūta, tai ir jābūt zināmās robežās. Ja šī virskundzība ir pārkāpusi savas robežas, tad indivīds pārvēršas par vergu, kuram nav ne tiesību, ne savas dzīves. Tādēļ katram indivīdam ir sava tiesību sfēra, kurā viņš ir pilnīgi neierobežots un brīvs, kaut arī daļu tām ierobežo valsts. Tāpēc arī nepieciešams šo tiesību sadalījums - publiskās un privātās tiesībās.
Tās tiesības, kur viena atsevišķa persona figurē kā patstāvīgs tiesību subjekts, ir privātās tiesības, bet tās tiesības, kur atsevišķa persona figurē kā sociāla organisma sastāvdaļa, ir publiskās tiesības. …