Reālnasta ir uz nekustamu īpašumu guļošs patstāvīgs pienākums atkārtoti dot noteiktus izpildījumus naudā, graudā vai klaušās (1260.p.). Tā ir tiesiska attiecība, kurā ir kalpojošas nekustamas lietas īpašnieka pienākums vai nu pret valdošo lietu, vai pret fizisku vai juridisku personu.
Reālnasta ir tiesības uz citu lietu. Reālnasta ir radusies senajos viduslaikos Vācijā. Reālnasta neapšaubāmi ir institūts ar feodālu izcelsmi, kura priekšteči ir lēņi, klaušas.
Reālnastai ir divējāds raksturs. No vienas puses, tā kā tās priekšmets ir pienākums veikt kaut ko noteiktu, tā ir radnieciska saistībai, tomēr saistību uzņemas nevis konkrēta persona, bet jebkurš apgrūtinātā īpašuma īpašnieks. No otras puses, reālnastai ir liettiesisks raksturs, jo tā izpaužas kā paša īpašuma apgrūtinājums, bet atšķiras no servitūta ar to, ka reālnastas apgrūtinājuma gadījumā apgrūtinātā īpašuma īpašniekam ir pienākums veikt pozitīvas darbības, turpretim servitūts ir tikai pienākums paciest kādas darbības no citas personas. Šī iemesla dēļ pastāv neskaidrība vai reālnasta pieskaitāma pie lietu vai saistību tiesībām. Tomēr uzskatu atšķirības nav ietekmējušas jautājuma izšķiršanu par vietu, kura jāierāda šim juridiskajam institūtam civiltiesību sistēmā. Noteikumus, kas attiecas uz reālnastām, pieskaita pie tām saucamajām aprobežotajām liettiesiskajām tiesībām vai liettiesiskajām tiesībām uz svešu īpašumu.
…
