Kā, lai izprot pašu reklāmu un autortiesības, ja nav skaidri zināms, kas ir pati reklāma. Viens no galvenajiem reklāmas uzdevumiem ir uzticības veidošana, kuras rezultātā panāk pozitīvu attiecību izveidi, tiek palielinātas vēlmes un stimulēts pieprasījums pēc konkrēta veida pakalpojumiem.1 Reklāma ir gan zinātnes, gan mākslas forma, kurā savijas ekonomikas, kino, literatūras, psiholoģijas un filozofijas jomas.2 Runājot par reklāmas izveidi, jārēķinās ar to, lai tajā netiktu aizskartas cilvēka intereses, gaume, sociālā piederība. Reklāmas ietekme uz bērniem, un, auditorijas aizsardzības likums, ir tikai neliela daļa, kas ar atbilstošu Latvijas Republikas Normatīvo aktu palīdzību tiek raksturota mūsu sabiedrībā.
Kā pamatu pamats 20. gs. pirmajā pusē reklāmā tika izmantotas austriešu psihologa Zigmunda Freida psihoanalīzes, kur būtiskākais bija seksuālā dzimumtieksme, tās attīstība, ietekme uz slimībām un vardarbības rašanos cilvēku vidū. Plaši pielietoja arī amerikāņu psihologa Abrahama Maslova, cilvēku vajadzību piramīdu. Kur galveno lomas ieņem pašizaugsme, cieņa, piederības apziņa un drošības sajūta. Tiek uzskatīts, ka mūsdienās šī piramīda ir apgriezta kājām gaisā, no fizisko tieksmju apmierināšanas līdz pašizaugsmei, kura nav primāra.3
Tiek pieminēts Frenks Vulvorts, kurš mainīja preces novietojumu un pielika tām cenu, tā lai visi redzētu cik tā maksā, līdz šim to neviens nebija pielietojis, jo agrāk, ja tirgotājiem tika prasīta cena, tā tika arī pateikta. Reklāmā tiek pielietotas mārketinga un psiholoģiskās zināšanas, tiek pārzinātas sociālās grupas un to vecumi, kā arī patērētāju prioritātes.4
Reklāma tiek klasificēta pēc tās veida, vai tā ir sūtāma pa pastu, avīzēs ievietotie sludinājumi, televīzijas audio reklāmas. Reklāmās mērķa nolūkā tiek izvēlēti īpaši produkti, krāsas, kuras mēs pamanām televīzijā, kino, seriālos, mūzikas klipos, tā tiek radītas šī produkta zemapziņas asociācijas ar sižetu vai varoni. …
