Reklāma (no latīņu valodas vārda „reclamare” – kliegt pretim) ir komerciālajām vajadzībām (pirkšanas un pārdošanas, kā arī maiņas sfērai domāta propaganda, kuras nolūks ir informēt par ražojumu (preču) un pakalpojumu īpašībām, kas būtu noderīgas un svarīgas pircājiem. Parasti reklāmu izdala preču reklāmā, kas paredzēta atsevišķai precei vai preču grupai, un prestiža reklāma, kas informē par kādas firmas – reklāmas devējas darbības tehniskas, dabas aizsardzības un citās jomās.
Šo tematu izvēlējos tāpēc, ka vēlējos tuvāk izpētīt reklāmas būtību, tās līdzekļus, mērķus, rezultātus un to ietekmi uz cilvēku. Mūsdienās reklāma ir pilnīgi nepieciešama un bez tās iztikt vairs nav iespējams. Tāpēc tā arī ir neatņemama mūsu ikdienas sastāvdaļa, jo katru dienu katrs no mums skatās TV, klausās radio, lasa avīzes vai vienkārši iet pa ielu. Reklāma ir visur ap mums, tāpēc katram būtu ietecams iepazīties kaut vai ar pašiem pamatiem šajā jomā.
Šī kursa darba lappusēs vēlos iepazīstināt lasītāju ar reklāmas vēsturi, cilvēka uztveres spēju izmantošanu reklāmas industrijā, reklāmas psiholoģiskajiem aspektiem, reklāmas līdzekļiem, veidiem un citām tēmām.
Domāju, ka šī informācija būtu noderīga katram. Man šis darbs ļāva saprast, kas ir reklām un kāda ir tās loma mūsdienu cilvēka dzīvē.
Reklāma radās kā dabiska nepieciešamība, lai kāda cilvēku grupa citiem pavēstītu tās vai citas komerciāla rakstura ziņas. Kairas Arheoloģijas muzejā atrodams 2500 gadu vecs akmens, uz kura lasāms uzraksts: „Es, Rinoss no Krētas salas, skaidroju sapņus.” Tas ir viens no vissenākajiem reklāmas tekstiem. Savukārt Londonā glabājas kāds Ēģiptes papiruss, kura hierogifi vēsta, ka tiek pārdots vergs. Arī Mezopotāmijā vīna, labības un lopu tirgotājiem jau sirmā senatnē bija akmenī vai kokā cirsti spiedogi-„preču zīmes”, tā saucamās afišas, kā mēs tagad sakām. Tādas ir atrastas Senajā Romā. Reklāmas rakstura sludinājumus rakstīju uz nobalsinātas sienas, kas bija sadalīta taisnstūra laukumos, kuros katrs varēja ierakstīt savu sakāmo, piemēram: „Poliona, Nadžīva meita, no 1. jūnija iznomā tavernu kopā ar visu iekārtojumu. Vispirms griezties pie Nadžīva (vecākā) verga.”
Agrīnie viduslaiki ar tiem raksturīgo naturālo saimniecību un ar ārkārtīgi vājajām tirdzniecības saitēm, ar niecīgo darba ražīgumu un gandrīz vai vispārējo analfabētismu nav atstājuši nekādus reklāmas mākslas pieminekļus. Taču līdz ar Renesanses laikmeta sākumu un kapitālistisko attiecību veidošanos Rietumeiropā radās vajadzība ne tikai pēc mutvārdu sludinājumiem, bet arī pēc rakstveida sludinājumiem. Pirmo iespiesto sludinājumu ir izdevis angļu tipogrāfs Viljanss Kokstons 1473.gadā. Tajā tika pavēstīts par Bībeles izdošanu. Tādējādi tika sperts svarīgs solis reklāmas jomā, jo šīs lapiņas varēja noārdāt uz jebkuru pilsētu un padarīt šos reklāmas rakstura sludinājumus par visas valsts vai pat vairāku zemju ieguvumu.…
