Laikā, kad vienā otrā Latvijas mazpilsētā sabiedriskos darbus piesprieda jau gandrīz divus gadus, Rīgas pašvaldība (Rīgas dome) par piespiedu darba organizēšanu vēl nebija likusies ne zinis.
2000.gada februārī Valmieras rajona tiesa izpildei uz Rīgu, nosūtīja kādas personas tiesas spriedumu. Tiesas spriedums līdz 2000.gada jūlijam “klejoja” dažādās valsts un pašvaldības iestādēs, t.sk., tiesībsargājošajās institūcijās līdz beidzot tika nosūtīts uz Rīgas pašvaldības policiju (turpmāk – RPP). Sprieduma nokļūšanu pašvaldības policijā var uzskatīt par likumsakarīgu, jo neviena cita institūcija, t.sk. Valsts policija, kur bija nokļuvis spriedums, neizrādija interesi par jauno soda veidu. Neviens nevēlējās uzņemties pienākumus, kas saistīti ar notiesāto piespiedu darba uzraudzību un kontroli.
RPP Štābā (tagad – Analīzes, profilakses un koordinācijas daļā) operatīvi tika savākta un izpētīta normatīvo aktu bāze, kā rezultātā tika atzīts, ka tieši RPP iespējams kļūt par institūciju, kura Rīgā nodarbosies ar piespiedu darba notiesāto personu uzraudzību un kontroli.
Tas tika secināts ne tikai dēļ Latvijas Sodu izpildes kodeksā1 noteiktā, ka “piespiedu darba izpildīšanu pārzina pilsētas domes, pagasta padomes vai vairāku pagastu padomju kopīgi izveidots Piespiedu darba uzraudzības dienests”2, bet arī, ņemot vērā Latvijas Republikas likumā “Par policiju” minētos pašvaldības policijas pienākumus, t.sk. vienu no tiem - likumpārkāpumu prevencija3.
Un tā, 2000.gada jūlijā, RPP Štāba darbinieki sāka rūpīgi strādāt pie piespiedu darba uzraudzības dienesta dokumentācijas – dienesta nolikuma, piespiedu darba uzraudzības dienesta instrukcijas, amata aprakstiem un līgumiem ar darba devējiem. Neskatoties uz to, ka dienesta izveidei vēl nebija piešķirti līdzekļi (tā pat likās nesasniedzama nākotne), bija jāmeklē risinājums pie esošās policijas struktūras, kā rezultātā tika radītas pirmās iespējamās struktūras darba organizācijas shēmas (skatīt pielikumu Nr.1). Lēnām iezīmējās nākamā dienesta darbības principi. Tā galarezultāts 2001.gadā bija - Piespiedu darba uzraudzības dienesta izveide.
Metodisko palīdzību dienesta normatīvo aktu sagatavošanā sniedza arī Kārtības policijas Policijas izpildāmo tiesas spriedumu inspekcijas priekšniece un darbinieki.
Dienesta izveide bija iespējama pateicoties S/O “Sorosa fonds – Latvija” atbalstam. S/O “Sorosa fonds – Latvija” (SFL) cietumu un policijas reforma devusi ievērojamu ieguldījumu piespiedu darbu ieviešanā. Latvijas valsts šai reformai savu finansiālo atbalstu būtībā nav devusi – semināri un mācības organizētas tikai par S/O “Sorosa fonda – Latvija” un Lielbritānijas valdības līdzekļiem.
Autors par pētījumu objektu izvēlējās Rīgas pašvaldības policijas Piespiedu darba uzraudzības dienesta (turpmāk – Dienests) darba organizāciju. Izvēles pamatā bija aktīvā darbība un gūtā pieredze veidojot Dienestu, kā arī noteiktu laiku esot Dienesta priekšnieka pienākuma izpildītāja amatā.
Kvalifikācijas darbā tiks veikta dokumentu izpēte, to salīdzināšana, tiks izmantota statistika, kā arī būs autora un citu personu novērojumi.
Darba mērķis ir iepazīstināt ar Dienesta izveides likumsakarībām un darba organizāciju, t.sk., izceļot arī problēmas un trūkumus. Īpaši darbā tiks izcelta un vairākkārt uzsvērta piespiedu darba, kā alternatīvā soda, nozīmīgā loma mūsdienu sodu sistēmā.…
