Savā vairāk nekā tūkstoš gadu ilgajā pastāvēšanas laikā Romas valsts izveidojās pakāpeniski no pirmatnējas militāras seno iedzīvotāju apmetnes Romas pakalnos par milzīgu lielvalsti, kas aptvēra gandrīz visu tā laika civilizēto pasauli.
Romiešu civiltiesības ir ieguvušas paliekošu vietu pasaules vēsturē.
Romiešu civiltiesības, kas savas attīstības gaitas sākumā bija vienkāršas nelielas laucinieku kopienas vietējās tiesas, izveidojās par universālām antīkās pasaules tiesībām un pārdzīvoja tautu, kas tās bija radījusi.
Corpus iuris civilis, tulkojumā nozīmē – Civiltiesību krājums. Šāds nosaukums pašā kodifikācijā neparādās, to dod glossatori XII gs.
Visur, kur izplatīta Eiropas civilizācija, interesējās par romiešu tiesībām, neatkarīgo tautas, rases, valsts formas, politiskajiem uzskatiem un citiem apstākļiem. Romiešu tiesības savā vēsturiskā attīstībā ir ieguvušas tādu raksturu, kas piemērots dažādām tautām un dažādiem dzīves uzskatiem. Tāpēc šīs tiesības var apzīmēt par universālām. Šāda rakstura izveidošanos veicināja galvenā kārtā divi faktori: ilgais attīstības laiks, kas sekmēja dzīves derīgo tiesību normu izlasi un svešu tautu līdzdalība šo tiesisko noteikumu radīšanā.
Tūkstošgadu ilgā romiešu tiesību attīstības laikā sevišķi nostabilizējās privāto tiesību nozare. Publiskās tiesības vairākkārt mainījās, bet atsevišķo pilsoņu interešu kārtošana turpinājās nepārtraukti ilgu attīstības laiku. Zīmīgi, ka nevis romiešu publiskās, bet gan privātās tiesības ir iekarojušas jauno pasauli, jo tās ir piemērotas dažādām valsts iekārtām.…
