SECINĀJUMI
Rakstot šo darbu, autore nonāca pie secinājumiem, ka valsts uzņēmumā strādājošajam sabiedrisko attiecību speciālistam ir jārēķinās ar vairākām specifiskām lietām, kuras nebūtu, strādājot privātajā sektorā, tātad specifika ir:
• Meklēt sponsorus (kas nav noteikts sabiedrisko attiecību speciālista darba aprakstā)
• Orientēties visu nodaļu darbībā, zināt, kas par ko atbildīgs, lai veiksmīgi varētu rast atbildes uz iedzīvotāju un mediju uzdotajiem jautājumiem gan telefoniski, gan internetā
• Vieglāk pievērst mediju uzmanību, jo iedzīvotāji ir ieinteresēti uzņēmumā notiekošajā, (jo tiek tērēta viņu samaksātā nauda) taču atcerēties, ka neveiksmīga preses relīze netiks pamanīta.
• Sponsoriem nevar piedāvāt ne atlaides, ne speciālus pakalpojumus, tikai reklamēšanos mājas lapā vai pasākuma vietā, negarantētu publicitāti (jo mediji bieži vien nepiemin sponsoru vārdus savos rakstos)
• Jāstrādā valsts noteiktajā darba laikā. (Bieži vien tiek uzskatīts, ka sabiedrisko attiecību speciālista amats ir viens no tiem „nāc un ej kad gribi” amatiem).
• Jāstrādā ar visu sabiedrību, nevis ar konkrētu tās daļu, piemēram, tikai pensionāriem. Uzņēmuma kompetencē ir gan bērni, gan skolas, gan jaunieši, gan pieaugušie.
Analizējot sabiedriskās attiecības uzņēmumā A/S “Sadales Tīkls”, autore secina, ka sabiedrisko attiecību speciālista uzdevumi un metodes, pēc kādām tas strādā, iet kopsolī ar teorētisko materiālu par sabiedriskajām attiecībām publiskajā sektorā.
…