Manuprāt, atkritumi kļūs par 21. gs. vienu no nopietnākajām ekoloģijas problēmām. Šī problēma ir ļoti aktuāla, jo cilvēku darbības rezultātā vēl joprojām rodas arvien jauni un jauni atkritumi, kurus cilvēki necenšas vai nav iemācījušies pārstrādāt, vai likvidēt, kaut teorētiski tas būtu iespējams. Tādēļ atkritumu skaits šajā tehnoloģiskajā laikmetā tikai palielinās. Kā zināms viens niecīga izmēra plastmasa iepakojums var nepārstrādāties un palikt uz zemes par vairākus gadu simtus. Zinātnieki ir izgudrojuši materiālu, kurš ir ērts un stingrs produkciju iepakošanai, bet ļoti kaitīgs mūsu videi. Vēl projām nav īsti noskaidrots cik gados plastmasa iepakojumi pārstrādājas vidē. Zinātnieki izgudro materiālu, bet kā tam likt sadalīties un nenodarīt ļaunumu videi, nav izgudrojuši. Vienīgais kā var tikt galā ar pieaugošajiem plastmasa un citu izstrādājumu kalniem, kuri aug augumā, ir tos otrreiz pārstrādāt, lai nav jāražo jauni.
Atkritumu apsaimniekošanas joma ir viena no galvenajām Vides politikas plāna prioritātēm Latvijā. Šobrīd ir veikta Latvijas vides likumdošanas, tai skaitā likumdošanas, kas attiecas uz atkritumu apsaimniekošanu, harmonizācija atbilstoši Eiropas Savienības (ES) vides likumdošanas prasībām. Galvenie virzieni atkritumu apsaimniekošanā ir vienotas atkritumu reģistrācijas sistēmas izveide, atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu apmaksas sistēmas izstrāde, sadzīves atkritumu pārstrādi veicinošu nosacījumu nodrošināšana. Lai šos mērķus sasniegtu, nepieciešama korekta atkritumu daudzuma uzskaite.…
